Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā četrām juridiskām un fiziskām personām piemērojis dažādus administratīvos sodus saistībā ar Valsts policijas fiksētajiem pārkāpumiem nelegālajos kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz pērnā gada 1.novembrim darbojās kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina kā komisijas veikali vai citu līdzīgu pakalpojumu sniedzēju aizsegā.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA uzzināja, ka kopumā bijuši noformēti 11 administratīvā pārkāpuma protokoli (APP), no tiem seši bijuši noformēti juridiskām, bet pieci – fiziskām personām.Izskatot sešus juridiskām personām noformētos administratīvo pārkāpumu protokolus (APP), VID divās lietās piemērojis attiecīgi 500 latu un 50 latu naudas sodus, bet pārējās četras lietas izbeidzis, jo vienā gadījumā protokols bijis noformēts par pārkāpumu, kas neparedz juridiskas personas atbildību, bet trijos gadījumos firmas APP izskatīšanas dienā jau bijušas reorganizētas un izslēgtas no Komercreģistra.Izskatot piecus uzņēmumu amatpersonām noformētos APP, VID vienā gadījumā piemērojis 100 latu, bet otrā – 80 latu administratīvos sodus. Pārējās trīs lietas VID izbeidzis jo juridiskās personas, kuru amatpersonām APP noformēti, jau bija reorganizētas un izslēgtas no Komercreģistra.VID papildina, ka viena juridiskā persona sodīta pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 166.2.panta, kas apredz atbildību par komercdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas un komercdarbības veikšanu, viens APP bijis pēc APK 166.6 daļas par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu, savukārt fiziskām personām sodi piemēroti pēc APK 156.1.panta 2.daļas par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu un APK 155.2 panta pirmās daļas par kases operāciju uzskaites kārtības neievērošanu.Vienas administratīvās lietas skatīšanu VID atlicis, lūdzot skaidrojumu Ekonomikas ministrijai par licences nepieciešamību konkrētajā lietā.LETA jau ziņoja, ka policija pastiprināti kontrolē nelegālos kreditēšanas uzņēmumus, taču tā rosina noteikt konkrētas pazīmes, kā identificēt slēpto kreditēšanu.2011.gada pirmajā pusē stājās spēkā virkne specifisku darbības nosacījumu nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika izstrādāti nolūkā sekmēt vienlīdzīgu konkurenci tirgū un augstāku patērētāju tiesību aizsardzību. Savukārt no 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci), kas apliecina komersanta sniegto pakalpojumu kvalitāti.
