Lauku partnerības «Lielupe» izsludinātajā projektu pieteikumu pieņemšanas konkursā, kurā iespējams gūt ES fondu atbalstu dzīves uzlabošanai laukos, šoreiz aicināti piedalīties tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un mājražošanu vai arī vēlas to sākt. «Lielupes» vadība atzīst, ka iedzīvotāju interese par šo iespēju pamazām aug. Taču to bremzē prasītais līdzfinansējums, kas ir 50 procentu apmērā.
Jelgavas Lauku partnerības «Lielupe» valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga skaidro, ka atbalsts ieviests, lai veicinātu lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, kā arī lauksaimnieku iesaistīšanos vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā.Finansējumu 67,2 tūkstošu latu apmērā būs iespējams saņemt divās aktivitātēs. Pirmajā – iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, kā arī infrastruktūras izveidei lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei. Arī saražotās produkcijas iepakošanai un ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemeņu) stādu iegādei. Stādījumu ierīkošanai, balstu sistēmu un žogu uzstādīšanai.Savukārt otrajā aktivitātē varēs gūt atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, kā arī pašu saražotās produkcijas iepakošanai. L.Švānberga min, ka līdz šim ar to varēja nodarboties tikai juridiskas personas. Taču tiek gatavoti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas ļautu mājražošanā iesaistīties arī privātpersonām.Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jelgavas konsultāciju biroja vadītāja Anna Liscova cer, ka piedāvātais atbalsts vairos iedzīvotāju interesi pievērsties mājražošanai, ko ir salīdzinoši viegli sākt un īstenot. Birojs ir gatavs arī palīdzēt sagatavot projektu iesniegumus minētajās aktivitātēs un organizēt mācības. Saskaņā ar LLKC veikto pētījumu līdz pērnā gada nogalei Pārtikas un veterinārā dienesta uzskaitē bijuši 38 Jelgavas un Ozolnieku novadu pārtikas amatnieki. Lielākoties (72 procenti) tie nodarbojas ar augu izcelsmes produktu pārstrādi, piemēram, skābē kāpostus, vāra bietes, gatavo dažādus konservus un sulas. Astoņi procenti pievērsušies maizes un miltu izstrādājumu ražošanai, pieci – piena produktu ražošanai, bet tikai trīs procenti pārstrādā gaļu.
