«Es kā domes daļa nevērsīšos pret sevi kā neizdarīgu vai likumnepaklausīgu darbinieku,» tā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pamato nodomu viest pamatīgas reformas pašvaldību domēs. Pašlaik trūkstot instrumentu, lai izslēgtu variantu, ka vietējie deputāti ieņem arī vadošus amatus pašvaldībās, tādējādi uzraugot paši savu darbu.
Ministrs strikti iebilst pret to, ka domes deputāts vienlaikus ir arī pašvaldības iestādes vadītājs vai centrālās administrācijas departamenta vai nodaļas vadītājs vai darbinieks, «Ziņām» skaidro viņa padomniece Inese Auniņa. Tas, pēc E.Sprūdža domām, nav savienojams, jo rada tiešās pakļautības attiecības un risku, ka «es kā deputāts» pieņemu domes lēmumu, bet «es kā darbinieks» daru visu, lai to nepildītu. Šajā situācijā trūkstot mehānisma, lai jau patlaban novērstu interešu konfliktu.Bažas zaudēt profesionāļusPašlaik vienlaicīgi deputāts nedrīkst būt tikai pašvaldības izpilddirektors un pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītājs. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks savulaik bija izpilddirektora vietnieks un deputāta krēslā sēdēt nedrīkstēja. «Tas būtu loģiski, ka centrālās administrācijas nodaļas nevada domes deputāti,» saka V.Ļevčenoks, taču to attiecina tikai uz finanšu un citām saimnieciskām jomām. Viņaprāt, nav nekas nosodāms, ja deputāts vada arī sociālo, izglītības vai kultūras jomu pašvaldībā. Skolu direktori varēs kandidētJa ministrijas iecere, ko E.Sprūdžs domā likumā ieviest līdz nākamajām vēlēšanām, stātos spēkā, Jelgavas Domē no pašreizējiem deputātiem tikai Mintautam Buškevicam būtu jāizvēlas, vai nu būt deputātam vai vadīt aģentūru «Kultūra». «Ja viņi nevarēs startēt vēlēšanās, ko tad domēs savēlēs – uzņēmējus, bezdarbniekus?» retoriski jautā V.Ļevčenoks. Daudz lielāku «tīrīšanu» izmaiņas viestu Jelgavas novada Domē, kur vairāki deputāti ir arī vadošos amatos pašvaldībā. Par ministra iecerēm vēl trešdien neko nezināja deputāte un sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Vītola. Viņa arī nespēja komentēt, cik ļoti ikdienā viņas tiešos pienākumus pašvaldībā ietekmē lēmējvara. Deputāte un Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte gan oponē ministram, sakot – vairums ideju nāk no tiem deputātiem, kas arī strādā pašvaldībā. Turpretī it kā neatkarīgo vidū ir tādi, kas trīs gadu laikā nav izteikuši nevienu ierosinājumu.Ministrs uzsver, ka ierobežojumi būtu nosakāmi lielākajās pašvaldībās, kur deputātiem maksā algu, jo mazajās strikti aizliegumi varētu radīt situāciju, ka spēcīgi vadītāji un profesionāļi atsakās kandidēt, riskējot zaudēt ienākumus. Izteikts interešu konflikts gan nepastāv, ja domnieks vienlaicīgi ir arī skolas vai kādas citas pašvaldības iestādes darbinieks, kas vienpersoniski nevar iespaidot jautājumu, kurā pats ir ieinteresēts.Deputātu par daudzSavukārt no pašiem pašvaldību pārstāvjiem savulaik nācis ierosinājums par mazāku deputātu skaitu. Tas, pēc E.Sprūdža domām, varētu nodrošināt konstruktīvāku un efektīvāku pašvaldību domju darbu. Uz 50 tūkstošiem valsts pilsētas iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputātu, līdz ar to viens deputāts pārstāv ap 3300 iedzīvotāju. Savukārt Londonā ar tās septiņiem miljoniem iedzīvotāju ik pa četriem gadiem ievēl 25 vietējās municipalitātes locekļus jeb domniekus, kuriem nevarot pārmest nespēju tikt galā ar pilsētai nozīmīgiem jautājumiem.
