Laikam kļūstot siltākam, tā vien gribas ieelpot dzestru pavasara gaisu. No Jelgavas teju vai rokas stiepiena attālumā ideāla vieta, kur jauki pavadīt pēcpusdienu, ir Dunduru pļavas – tur var apskatīt iespaidīgo ragu īpašnieces taurgovis un kuplu bariņu savvaļas zirgu. Viņu kaimiņi turklāt ir pļavās mītošie un ligzdojošie interesantie putni. Agrā pavasarī, kad zālīte vēl nav ataugusi un tuvējais mežs sazaļojis, taurgovju ganības ir pelēkas un dubļainas, bet ar katru dienu tajās parādās arvien vairāk dzīvības un košuma. Jau tagad putni apkārtnē vītero kā negudri, gaisā trallina un met lokus. Nepilnas stundas braucienā Džūkstes virzienā 120 hektāru platībā atrodas Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP) piederošās Dunduru pļavas, kurās var apskatīt savvaļas govis un zirgus. Pavasarī tur valda liela rosība, jo ar nepacietību tiek gaidīti pasaulē nākam lopiņu mazuļi. Teliņu gaidībāsĶNP Biotopu un apsaimniekošanas sektora vadītājs Andis Liepa stāsta, ka tauru govis un buļļi 2005. gadā ievesti no Beļģijas. Tauri pieder pie šķirnes, kas selekcionēta no mājas govīm tā, lai varētu izdzīvot savvaļā bez cilvēka iejaukšanās. Beļģijā ziemas ir siltākas un taurgovīm teliņi dzimst arī ziemas mēnešos, bet pie mums Latvijā – martā, aprīlī. A.Liepa stāsta, ka šogad jau manījis vienu skraidām pa teritoriju. Jaunie iemītnieki pamazām adaptējas atbilstoši laika apstākļiem un gadalaiku maiņai, bet līdz tam katru gadu kāds dzīvnieks dabiskās atlases ceļā gāja bojā. «Dzīvniekus te neviens nekauj kā lauku saimniecībās, tie mirst dabiskās atlases ceļā un no vecuma. Cilvēks iejaucas vien ar barības lietām, bargākā ziemā un agri pavasarī, kad gaidāms ganāmpulka pieaugums, dzīvniekus piebarojam ar sienu un lopbarības sāli,» skaidro A.Liepa. Ganības atrodas blakus mežam, un ĶNP speciālists apgalvo, ka tajā dzīvo arī vilki, kas mēdz lopus ik pa laikam «apciemot». Lielo ragaiņu uzdevums ir sargāt pārējos bara biedrus, īpaši pašus mazākos.ĶNP zirgu pulks kopā ar govīm veido ap 120 dzīvnieku grupu. Savvaļas taura vidējais mūža ilgums ir astoņi līdz desmit gadu. Pirms mazo teliņu dzimšanas govis pamet baru, lai klusā vietā laistu pasaulē mazuli, bet, tam pieaugot, tās atkal pievienojas pārējo govju baram. Cilvēks iejaucas minimāliEiropā savvaļas govis un zirgi vēl pirms 400 gadiem bija ierasti pļavu iemītnieki. Līdzīgi kā mamuti tagad tās ir izmirušas sugas. Cilvēki šos zālēdājus apzināti iznīcināja, uzskatot, ka tie apdraud viņu lauksaimniecības zemes. Taurgovis selekcijas rezultātā radīja brāļi Heki, un šos dzīvniekus uzskata par izmirušo tauru pēctečiem, skaidro A.Liepa. Pagājušajā nedēļā bijām liecinieki, kā ĶNP speciālisti īpaši rūpējas par zālēdāju labklājību. Pamanot traktoru, kas piekrāvis pilnu kravu ar ēdamo, dzīvnieki sarosās. Pirmie sakustas zirgi, kas ir zinātkārāki un drošāki. Aiz viņiem seko drošākie ragaiņi, kas tuvojas, galvas lepni izslējuši, bet tomēr nedaudz piesardzīgi. Visi cits aiz cita dodas pusdienu virzienā, un drīz vien pļavā izliktos siena ruļļus aplenc bariņš dzīvnieku. «Par barības piegādi slēdzam līgumus ar vietējiem lielsaimniekiem. Sienu dzīvnieki var apēst veselu lērumu, gadā tiem piegādājam ap 120 tonnu,» stāsta speciālists. Dabiskie «pļāvēji»Dunduru pļavas ir ideālas savvaļas dzīvnieku izmitināšanai. Gluži brīvā vaļā tie nestaigā, bet ganās aplokā, ko apjož elektriskais gans. Pēc Slampes upes tecējuma atjaunošanas apkārtnes lauki kļuva mitri un pārtapa par regulāri pārplūstošām palieņu pļavām. Dunduru pļavās sastopami arī ļoti daudzu retu sugu putni. Lai pļavas neaizaugtu, tās regulāri jāpļauj. Dunduru pļavās par to parūpējas taurgovis un zirgi, kas zālei neļauj pāraugt. Taurgovis to noplūc, savukārt zirgi – zemu nograuž. A.Liepa uzsver, ka dzīvnieku iežogojumā cilvēki atrasties nedrīkst, tādēļ speciāli šim nolūkam uzstādīts skatu tornis. Pie tā iespējams ērti piebraukt ar automašīnu. Ja paveiksies un pietiks pacietības, var arī sagaidīt, ka taurgovis un zinātkārie zirgi pienāk tuvāk, bet, ja ne, talkā jāņem binoklis. Kā nokļūt?No Jelgavas jādodas Tukuma virzienā līdz autobusu pieturai «Lancenieki». Pirms tās pa labi ved zemes ceļš. No pieturas līdz tornim ir aptuveni četri kilometri. Jāņem vērā Pastaigai pa pļavām un vietām mitro ezermalu jāizvēlas atbilstošs apģērbs un apavi. Labākai apskatei noderēs binoklis. Dzīvniekus aizliegts barot.
