«Tūkstošgadē» intervijās bieži tiek runāts par to, kāda būs nākotnē. Kā sagaidīsim nākamo gadu tūkstoti? Kā dzīvosim? Ko ēdīsim?
«Tūkstošgadē» intervijās bieži tiek runāts par to, kāda būs nākotnē. Kā sagaidīsim nākamo gadu tūkstoti? Kā dzīvosim? Ko ēdīsim? Vai cilvēki paši sev atstās iespēju to piedzīvot? Tā kā nežēlīgi izturamies pret apkārtējo vidi, diemžēl arvien vairāk pasaulē
notiek katastrofas, kuras ietekmēt vairs nav cilvēku spēkos. Cilvēki maksā par savu rīcību.
Lai izprastu, ko un kādā veidā cilvēki nodara dabai, «Ziņas» aicināja uz sarunu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes docentu Ēvaldu Dreimani.
Cilvēki jau paši vien bojā ne tikai dabu visapkārt, bet arī iepludina atmosfērā dažādas vielas, kas noārda ozona slāni: freonus, vielas no gāzēm un citas. Arī intensificējot lauksaimniecību, atmosfēra cieš.
Šobrīd vislielākais uzsvars pasaulē tiek likts uz freonu samazināšanu sadzīves ķīmijā. Ozona slāni bojā arī modernās lidmašīnas, kas lido augstākajā atmosfēras slānī – stratosfērā –, kur attīrīšanās process ir daudz lēnāks nekā troposfērā.
Par ozona caurumu rašanos zinātnieki diskutē, jo interesanti, ka viss ozona slānis ne tikai pakāpeniski noārdās, bet arī veidojas caurumi gan Antarktīdā, gan Arktikā.
Ozona daudzuma samazināšanās pirmkārt pazemina fotosintēzes intensitāti. Taču tā ir pamatu pamats. Augi sintezē organiskās vielas un kā blakus produktu izdala skābekli. Pateicoties tam, nenotiek straujš ogļskābās gāzes līmeņa kāpums.
Ogļskābā gāze ir viens no komponentiem, kas veicina siltumnīcas efektu, tas savukārt palielina, piemēram, ledāju kušanu Antarktīdā. Patiesībā ozona slāņa samazināšanās izsauc veselu plejādi negatīvu faktoru.
Protams, ja cilvēki saņemtos un nāktu pie prāta, daudzkas vēl būtu glābjams. Bet … vai tad cilvēks tik viegli mainās? Šobrīd viņš neatbilst nosaukumam homo sapiens, kas nozīmē saprātīga būtne. Sabiedrības attieksme pret dabu, apkārtējo vidi un vienam pret otru par to noteikti neliecina. Pavērojiet kaut vai notikumus Dienvidslāvijā!
Cik strauji noārdās ozona slānis ?
– Man ir ļoti grūti ar precīziem skaitļiem to pateikt. Bet tas noteikti notiek arvien straujāk, jo mēs taču arvien vairāk intensificējam lauksaimniecību un izmantojam autotransportu. Cilvēkiem beidzot jāsaprot, ko viņi nodara apkārtējai videi.
Kas vēl mums draud nākamajā tūkstošgadē?
– Es domāju, ka tas ir sāpīgākais jautājums, bet vēl viena lieta, kurā cilvēkiem noteikti būtu jāapzinās viņu nodarītais ļaunums, ir mežu izciršana. Īpaši tas attiecas uz tropu mežiem. Šajos mežos notiek ļoti intensīvs fotosintēzes process, ja tos izcērt, tad arvien palielinās ogļskābās gāzes daudzums, kas nākotnē var radīt siltumnīcas efektu. Par visu, ko cilvēki nodara dabai, viņiem jāmaksā. Arī tagad cilvēce maksā – par to, ka piesārņojusi pasaules okeānu.
Tāpat kā izcērtot mežus, piesārņojot okeānu, tiek izjaukta skābekļa un ogļskābās gāzes attiecība atmosfērā. Mainoties iztvaikošanas procesiem no okeāna, citādāka kļūst gaisa masu cirkulācija, kas rada novirzes klimatā.
Diemžēl Rietumeiropa dzīvo uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ziemeļvalstu rēķina, jo virs Vidusjūras veidojas nokrišņi, kas gaisa kustību ietekmē virzās uz ziemeļiem, šķērsojot Eiropas industriālos reģionus, kas uztver piesārņojumu. Tas kondensējas virs Ziemeļeiropas, veidojot nokrišņus – skābos lietus.
