Saprazdami, ka neviens normatīvs neliedz atrasties uz ūdenskrātuvēm arī tad, kad to krastos jau viļņojas ūdens, zemledus makšķernieki spītīgi atsakās pakļauties glābšanas dienestu stingrajiem ieteikumiem nekavējoties nokāpt no trauslā ledus. Par to «Ziņas» pārliecinājās arī vakar, kad zemledus makšķerēšanas sezonas noslēgumā aicināja Jelgavas Pašvaldības policiju sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu doties pie ūdeņiem brīdināt pārgalvīgos copmaņus.
Vakar, kad pusdienlaikā gaiss sasila līdz piecpadsmit grādiem, uz Lielupes bļitkotājus vairs nemanīja. Platonē pie Romas un Zemeņu ielas ledus pat bija izgājis. Taču, braucot pa Staļģenes ielu, manījām kādu vīru, kurš sēdēja Kārniņu māla karjera vidū apmēram metrus piecdesmit no krasta. Uz Pašvaldības policijas vecākā inspektora Ulda Beikmaņa saucienu viņš reaģēja, pagriežot muguru. Pat suņi uz dīķa nekāpjStaļģenes ielas iedzīvotāja Zinaīda Liepiņa, kuras mājas atrodas pašā dīķa malā, stāsta – vēl trešdien tur makšķerējuši kādi piecpadsmit vīri. Februārī ledus biezums karjera dīķī sasniedzis metru, taču tagad pat suņi uz dīķa nekāpjot. Līdz vakardienai ledus gar malu biezākajos meldros bija pilnīgi izkusis, bet tālāk no krasta kļuvis tumšs.Pēc brīža, kad kļuva skaidrs, ka makšķernieks uz varas pārstāvju saucieniem nereaģē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants Andrejs Novikovs, palūdzis atļauju Z.Liepiņai izmantot viņas laipiņu, metrus piecus no karsta uzkāpa uz ledus un raitā, vietām šļūcošā solī devās pie bīstamā makšķernieka. Redzot, ka ledus ir gana izturīgs, policists un «Ziņas» viņam sekoja. «Tuvinieki zina, kur es esmu»Makšķernieks izrādījās septiņdesmit sešus gadus vecais jelgavnieks Nikolajs Kreidikovs. «Es uz ledus makšķerēju jau piecdesmit gadu un ne reizes neesmu pat kājas saslapinājis,» uz varas pārstāvju aizrādījumu atbildēja sirmgalvis. Ledus biezums viņa izurbtajā āliņģī bija ap trīsdesmit centimetru, bet dīķa dziļums tajā vietā – četri metri. «Mājinieki zina, kur es esmu. Piecos vakarā man noteikti jābūt mājās, citādi dēls nāks meklēt,» teica N.Kreidikovs. Dienas loms – desmit raudiņas un plicīši – neesot cerētais, taču atpūta gan sanākot laba. N.Kreidikovs atteicās doties krastā un glābējiem sacīja, ka makšķerēt ies arī piektdien. Pēc tam gan tas esot jābeidz, noteica vieglprātīgais pensionārs. Kad policists U.Beikmanis aizrādīja par izsmēķiem, kas bija samesti ap āliņģi, sirmgalvis paskaidroja, ka makšķerēšanas beigās visus atkritumus savācot maisā. Piektdien varot atnākt pārbaudīt. Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce informē, ka februārī un marta sākumā nedēļas nogalēs pilsētas policisti reidos pārbaudījuši ap piecdesmit makšķernieku. Ar makšķernieku kartēm un rīkiem viņiem viss bijis kārtībā. Par drošību uz ledus diemžēl reglamentētu prasību nav. Slikts paraugs bērniem «Tā nav pirmā reize, kad makšķernieki ignorē mūsu aicinājumu atstāt ledu,» teic U.Beikmanis. Glābējs A.Novikovs domā, ka vajadzētu grozīt pašvaldības saistošos noteikumus un katru sezonu atkarībā no laika apstākļiem noteikt, kurās ūdenskrātuvēs un līdz kuram datumam atļauta zemledus makšķerēšana. Šogad Jelgavas brigādei ledū ielūzušos nav bijis jāglābj, taču Dobelē viens cilvēks noslīcis. U.Beikmanis piebilst, ka pieredzējušie zemledus makšķernieki, kas, paši pa ledu pārvietojas uzmanīgi, ir slikts paraugs bērniem, jo tie var iedomāties, ka ledus ir drošs, un neievērot vajadzīgo piesardzību. Pērnajā pavasarī viņam nācies no ledus gabala noņemt pusaudžus, kuri lūkojuši pavizināties pa Platones upes straumi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina prognozē, ka Zemgalē ledus dīķos un karjeros varētu saglabāties līdz mēneša beigām. Taču, lai arī vietām biezs, tas ir trausls un nedrošs. Lielupē ledus ir sakustējies lejpus Staļģenes, tuvākajās dienās tas pie Jelgavas varot iziet. Šopavasar ledus iešanu kavē nelielie palu ūdeņi. Tādēļ dažviet Lielupē ledus izkusis, stāvot uz vietas.
