Stāsta (mītos), ka esot novēroti tādi ekstrā džentlmeņi, kas pēc diennakts gulēšanas vircas bedrē pieceļas tīri un smaržojoši, tērpti gludinātos smokingos, spodrās lakādas kurpēs un koši baltās apkaklītēs bez neviena traipiņa.
Stāsta (mītos), ka esot novēroti tādi ekstrā džentlmeņi, kas pēc diennakts gulēšanas vircas bedrē pieceļas tīri un smaržojoši, tērpti gludinātos smokingos, spodrās lakādas kurpēs un koši baltās apkaklītēs bez neviena traipiņa, neizmantojot nekādus tīrīšanas kompāniju pakalpojumus. Pat nelietojot jauno «OMO» veļas pulveri.
Vienkārši pēc vāļāšanās tikumiskos, politiskos, ekonomiskos, pat juridiskos mēslos pieceļas tīri un skaidri. Paši par sevi!
20. maija plenārsēdē 7. Saeima pārliecinoši nobalsoja par uzticību līdz šim visskandalozākajam valdības vadītājam un viņa izvēlētajiem ministriem, ieskaitot visjaunākos šajos «ne goda pilnajos», toties pietiekami dāsni atalgotajos amatos aicinātos. (Es neapšaubu šo cilvēku kvalitāti, mani šokē process, kā tas viss notiek.)
Savukārt 21. maija rītā notika grandiozākais radio reklāmas šovs, kuru sarīkoja «Latvijas ceļa» politiskais (visai cienījamais) izglītības ministrs J.Gaigals. Vispirms viņš līdz pēdējam mirklim turēja saspringtā neziņā skolu direktorus, daudzus skolotājus un 18 tūkstošu izlaiduma klašu audzēkņu, ļaudams noklausīties virkni lieliski apmaksātu reklāmu par izciliem popmūzikas ierakstiem un dažām izrādēm teātros. Pēc tam ministrs uzsāka liekvārdīgu «pasaules līmeņa» eksaminācijas sistēmas un kārtības reklāmu, kuru atbildīgie klausītāji (eksāmenu vadītāji, novērotāji, skolu direktori un paši eksaminējamie) jau gadu zināja no galvas, un tikai tad paziņoja sakramentālos vārdus: «Matemātikas eksāmens šodien notiks!»
Tā bija lieliska «LC» politiķa uzvara. Galu galā – «viss notiek». Un līdz ar to uzvar «jaunā tikumība», kura pēc būtības ir visbaismīgākā netikumība.
Kurš no kura tagad mācās «pragmatismu»? Politiķi no skolēniem vai skolēni no politiķiem?
Varbūt šī situācija ir sekas tam totalitārisma zaņķim, kurā mēs (Latvijas valsts un tauta) bijām piecdesmit gadu reāli un vēl atrodamies desmit gadu virtuāli (kā tagad modē runāt)?
Varbūt vienkārši vairs nespējam sajust negodīguma smirdoņu un uztvert tikumības smaržu, ja tik mierīgi to pieņemam, ka politiķi mums iestāsta: «Lūk, tādi mēs esam!»
