Bez paškritiskas nots, 11. Saeimas vēlēšanās piedzīvotajā varas pozīciju zaudēšanā vainojot eksprezidenta Valda Zatlera kampaņu pret Aivaru Lembergu, sestdien Jelgavas pilī centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» (LZS) kongresā tās līderi Augusts Brigmanis un Uldis Augulis raksturoja politisko situāciju valstī.
Kongress pieņēma jaunu partijas programmu, ar kuru tā gatavojas piedalīties un politiskos zaudējumus atgūt pašvaldību vēlēšanās nākamgad un pēc tam startēt arī Eiropas Parlamentā. Kongresa pirmā stunda pagāja liriski patriotiskā gaisotnē ar aktrises Veras Gribačas lasīto dzeju, politiķes Dagnijas Staķes meitas Martas Ozolas vadītā Garkalnes novada kora spirgtajām balsīm, kā arī apsveikumiem. Kad koalīcijas partneru partijas «Latvijai un Ventspilij» pārstāvis nodeva tās līdera Aivara Lemberga sveicienu, daļu zāles pāršalca aplausi. Kaut arī partijas vadības ciešā sadarbība ar Ventspils mēru A.Lembergu un bloķēšanās ar opozicionāriem «Saskaņas centru» bija viens no Saeimas atlaišanas un varas zaudēšanas iemesliem nākamajā valdībā, neviens no teju trīssimt sanākušajiem partijas ierindas biedriem saviem priekšstāvjiem kritiku neveltīja. Grib vairot uzticību varai Galvenais jautājums kongresā bija jauna partijas programma, kas aptver plašas valsts darbības jomas, sākot ar pārvaldi, budžetu, nodokļiem, tautsaimniecību un beidzot ar izglītību, kultūru un ārlietām. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Vitauts Staņa ziņojumā kongresam teica, ka pirms desmit gadiem pieņemtā programma novecojusi pirmkārt tāpēc, ka Latvija ir iestājusies ES. Jaunā programma zinātnieka un politiķa Māra Pūķa vadībā esot izstrādāta piecus mēnešus, priekšlikumus izteikuši vairāk nekā simts lietpratēju, partijas biedri. «Ziņām» V.Staņa piebilda, ka nekādi nevar pievienoties premjera Valda Dombrovska pārliecībai, ka dzīve uzlabojas. «Smagākā tēma ir neuzticēšanās valstij. Mums ir izdoti vairāk nekā pieci tūkstoši normatīvu, kas regulē uzņēmējdarbību. Tas rada neskaidrības un neveicina iniciatīvu,» viņš sacīja. Labvēlīgāki par igauņiemJaunajā programmā lielāka uzmanība pievērsta ārlietām. Tajā atzīts, ka līdz šim Latvija neizcēlās ar prasmi formulēt un aizstāvēt nacionālās intereses, ka ES jāpiedāvā īpatnēji nestandarta risinājumi situācijas uzlabošanai. Jāpanāk, lai ES institūcijas atzītu, ka par Latvijas fiskālās politikas galveno rādītāju jākļūst valsts parāda attiecībai pret iekšzemes kopproduktu. V.Staņa piebilda: «Spānija, Itālija, Grieķija ir lielos parādos, bet viņiem ir sakārtota infrastruktūra un augsts dzīves līmenis. Latviju aicina palīdzēt mazināt viņu problēmas, bet mums vispirms vajag sakārtot savas lietas.» Programmā teikts, ka pensiju uzkrājumiem jāveicina nacionālā ekonomika un tautsaimniecības attīstība, nevis jārada ikgadēji zaudējumi obligātās apdrošināšanas veicējiem. Pensiju jautājumam, sveicot kongresa delegātus Jelgavā, pieskārās arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Viņš sacīja, ka nedrīkst celt pensijas vecumu, lai vecie darbinieki neaizņemtu jaunajiem darba vietas. Vairākkārt kongresā tika uzsvērta demogrāfiskās politikas aktualitāte. LZS programmā rosina par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem noteikt ienākuma nodokļa atlaides, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem noteikt Baltijas valstu augstākajā līmenī.Nobalso «ar kājām»Pēc neilgām diskusijām ar 176 balsīm par, vienu pret un trim delegātiem atturoties, programma tika pieņemta. No rīta, kongresam darbu sākot, mandātus bija reģistrējuši 263 «zemsavieši». Vairāk nekā ceturtā daļa delegātu par programmu nobalsoja «ar kājām», kongresu priekšlaicīgi atstājot. Lepnības avotsAigars Freimanis, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras «Latvijas fakti» vadītājs «Zemsaviešu» mūžīgās lepnības avots ir ļoti sekmīga darbība pašvaldību līmenī. 33 no 112 Latvijas pašvaldību vadītājiem ir «zemsavieši», bet domēs šīs partijas deputātu īpatsvars pat sasniedz pusi. Grūti iedomāties, ka kaut kas ļoti radikāli varētu mainīties. Marta socioloģiskās aptaujas uzrāda ZZS reitingu kāpumu par 3,1 procentu. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par ZZS balsotu 9,3 procenti vēlētāju (līdzīgs reitings ir nacionālo spēku apvienībai). Ļoti piesardzīgi izturos pret kāpumiem viena mēneša ietvaros. Iespējams, tas saistās ar politisko nestabilitāti, nervozitāti, kas uzjundīja ar referendumu, jaunu partiju veidošanos. Tādos brīžos ZZS reitings vienmēr ir audzis. Eiroparlamenta vēlēšanas gan nekad nav bijis ZZS veiksmes stāsts. No viņu piedāvātajiem kandidātiem man pat neviens nav palicis prātā.
