Ja vēl pirms ceturtdaļgadsimta Latvijā pat cenas pārtikas produktiem tika paaugstinātas pēc strādājošo vēlmēm, tad brīžiem šķiet, ka aizvadīto gadu labējā valdība visu dara demokrātijas vārdā. Demokrātijas vārdā valdība šobrīd gatava ierobežot gan iedzīvotāju referendumu ierosināšanas iespējas, gan pēta iespējas samazināt sabiedrības pārstāvju – deputātu skaitu – vietējās pašvaldībās.
Kā ieganstu minot referendumu par valsts valodu, valdošā koalīcija aicina ‘demokratizēt’ valsti un mainīt tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtību, liekot jebkuras iniciatīvas autoriem līdzšinējo 10 000 pašu finansētu parakstu vietā savākt 10% no vēlētāju kopskaita jeb aptuveni 150 000 parakstu. Zinot, ka viena paraksta apliecināšana pie notāra izmaksā aptuveni 2 LVL, tad uzskatāmi redzams, ka tautas nobalsošanas finansiālais slieksnis šāda risinājuma gadījumā būs 300 000 LVL. Turklāt paradoksālākais, ka šādam priekšlikumam varētu atrasties dzirdošas ausis. It īpaši, zinot vēlētāju vairākuma negatīvo nostāju pret notikušos valsts valodas referendumu, bet nepadomājot dažus soļus uz priekšu.Otrs valdības aprindās pašlaik apspriežamais demokratizatoru jautājums ir pašvaldības deputātu skaita samazināšana uz pusi. Tādējādi ieinteresētie ļaudis vienkārši runājot ar vienu šāvienu plāno divus zaķus nošaut. Novadu domēs tiks pārstāvēts mazāks skaits deputātu no nedaudzām apdzīvotām vietām un politiskajām partijām, līdz ar ko saruks nepieciešamība savstarpēji saskaņot dažādas iedzīvotāju intereses un radīsies vieglāka iespēja finansiāli ietekmēt atlikušo tautas kalpu lēmumus. Diemžēl arī šo pēc savas būtības antidemokrātisko priekšlikumu varētu atbalstīt daļa vēlētāju, maldīgi domājot, ka tādējādi varētu būtiski ietaupīt pašvaldību līdzekļus. Reti, kurš ir painteresējies, ka Latvijas pašvaldību deputātu atalgojums mēnesī svārstās no dažiem desmitiem latu novados līdz trīs simtiem galvaspilsētā, kas ir niecīga potenciālā summa salīdzinājumā ar demokrātiskās diskusijas zaudējumiem.Sociālajā tīklā twitter nupat izskanējis salīdzinoši piparots aicinājums latviskot ‘oligarhu’ par ‘dižzagli’. Grozi kā gribi, bet abi augstāk minētie valdošo politiķu priekšlikumi nepārprotami ir oligarhu jeb ‘dižzagļu’ varas interesēs. Skumji. Vēl skumjāk, kad augstāk minētie ierosinājumi un reformas iezīmējas, kā skaidrs un mērķtiecīgs darbs naudas varas interesēs. Proti, šī pati Saeima jau ieviesusi izmaiņas Saeimas balsošanas kārtībā, paredzot virkni jaunu atklāto balsojumu. Tādējādi tiek atkārtota 19. gadsimta Dienvidamerikas pseidodemokrātiju pieredze. Šajās kafijas audzētāju valstīs parlamenta deputātu sponsoru – vietējo plantatoru – interesēs tika īstenota vienīgi atklāto basojumu prakse. Šādi vietējie oligarhi vaktēja uzpirktos politiķus. Atcerēsimies, ka šis lēmums tika pieņemts brīdī, kad valdošā koalīcija sastapās ar atsevišķu savu frakcijas biedru godaprātu un neveiksmīgi ar dažādu krāsu zīmuļiem, pildspalvām un flomāsteriem centās nodrošināt iepriekš apsolītu balsojumu izpildi. Nu riktīgi demokratizatori!**nejaukt ar asinezatoriemIvars Jakovelspolitisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”Jelgavas nodaļas vadītājshttp://ivarsjakovels.blogspot.com/http://saskanazemgalei.blogspot.com/
