Krasi atšķirīgs ir pensionāru un labklājības ministres Ilzes Viņķeles («Vienotība») viedoklis jautājumā par gaidāmo pensiju reformu, kuras galvenais mērķis – pensionēšanas vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Paaudžu dienas centrā «Sadraudzība», kur tikties ar nozares ministri bija ieradušies ap septiņdesmit pensionāru, piektdien valdīja karsta gaisotne.
Tikšanās sākās ar Jelgavas Pensionāru biedrības vadītājas Marijas Kolnejas prezentāciju par pensiju budžeta samazināšanu, ieturēto pensiju atmaksāšanu, pētījumiem par valsts budžeta izmaiņām un citiem valdības lēmumiem, kas ietekmējuši pensionārus un sociālo budžetu.Ministre atzina, ka 2009. gadā, kad valdība sociālo iemaksu budžetā aizņēmās naudu valsts pamatbudžeta glābšanai, «pensionāri izglābuši Latviju no krīzes», taču visa nauda jau atmaksāta, līdz ar to pensionāri kopumā nav cietuši. Pensionāri pauda, ka toreiz «apcirpti» lielākoties tieši viņu ienākumi, bet ministre to noraidīja, uzverot, ka arī amatpersonu algas tika samazinātas pat par 50 procentiem, kā arī atlaisti darbinieki. «Lielo algu saņēmēju Latvijā ir ārkārtīgi maz,» apgalvoja I.Viņķele.Ministre norādīja, ka ieņēmumi sociālajā budžetā samazinās, bet personu skaits, kurām jāizmaksā pabalsti, un pašu pabalstu summa palielinās, līdz ar to tiek meklēti risinājumi, kas stabilizētu situāciju. «37 procenti iemaksu tiek ņemti no to strādājošo algām, kas mēnesī saņem ne vairāk kā 200 latu,» informēja I.Viņķele, oponējot pensionāru paustajam viedoklim, ka robus budžetā valsts aizpilda, tikai samazinot pensijas un palielinot pensionēšanās vecumu. Tikšanās laikā pensionāri pauda, ka nemainīgs pensijas vecums bija viens no pirmsvēlēšanu solījumiem, kas tagad netiek pildīts. Uz to ministre atbildēja, ka «valsts nevar garantēt nemainīgus pensionēšanās nosacījumus nākotnē, tādēļ pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem ir samērīgs lēmums». Turklāt I.Viņķele uzsvēra, ka gan viņas, gan partijas «Vienotība» pirmsvēlēšanu kampaņā solījums nepalielināt pensionēšanās vecumu nav bijis.
