Lieldienu svinēšana pagāniem un kristiešiem atšķiras daudz vairāk nekā Ziemsvētku un Jāņu svinēšana. Pie vainas ir Kristus nāve pie krusta. Latviskās dzīvesziņas piekritējiem šī pirmslieldienu ciešanu mistērija iet secen. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Daudzi, tostarp es, sevī vairāk vai mazāk rušina abas šīs atšķirīgās tradīcijas – gan pagānismu, gan kristietību. Labprāt pateikšu kristīgam cilvēkam gaviļu paroli: «Kristus ir augšāmcēlies!» Priecāšos arī, ja kāda lauku sieva nāks pretī Jelgavā pa Lielo ielu un uzdāvinās man četras līdz sešas olas, uz kurām ar flomāsteru būs uzrakstīts, kurā datumā un kura vista olu ir izdējusi. Var arī vienu olu. Vainu var uzkraut pašam veidam, kā kristietība ienāca Latvijā, bet pati kristietība tajā nav vainīga. Idejas sabojā cilvēku izvēle. Taču kristiešu mūku ieguldījums Eiropas attīstībā un izglītības veicināšanā ir nenovērtējams. Viens mans labs paziņa teica: «Kad es svētdienā aizeju uz baznīcu un mācītājs tur priekšā runā par to, ka viens cilvēks bijis beigts un pēc tam viņš tapis dzīvs, tad es saprotu, par ko ir runa, jo tā bija arī ar mani.» Arī ar mani tā bija. Atšķirība tikai tā, ka Jēzus zināja, kas ar viņu notiks un kāpēc, bet es nezināju. Man tās bija neizmērojamas, netaisnīgas ciešanas, iekšējais karš, par kuru neraksta vēstures grāmatās. Taču tieši kristiešu Dievam labpatika man dot žēlastību. Man un maniem jaunajiem draugiem, kuri bija tādā pašā «slimībā uz nāvi» kā es. Laisties šūpolēs un sisties ar olām ir ļoti labs pasākums, lai audzinātu veselu jaunatni, bet šādi pasākumi vairs nevar atbrīvot slimos vai arī tos, kuriem tas ir iedzimts, bet viņi to neapzinās.Katrs var būt dalībnieks kristiešu mistērijā. Taču nesaproti, kāpēc tas jādara, ja jūties kā milzīga masu skata dalībnieks, kurš nemaz īsti nezina, kurš jāatbrīvo no krusta. Un vēlāk izrādās, ka jāatbrīvo ir cits. Kāpēc? Tas rada emocijas, un, kamēr sieva katoļu dievnamā uz ceļiem, gribas iziet uzpīpēt vai vienkārši pasēdēt mašīnā.Es vairs neesmu ikgadēja masu skata dalībnieks, jo mani izglāba. Tas, kurš nomira pie krusta. Nu tas ir personīgi.
