Jelgavas kamerorķestris, koris «Zemgale» un solisti aicina uz skaņdarba Latvijas pirmatskaņojumu 6. aprīlī pulksten 17.
Pats galvenais aicinātājs jau ir diriģents Aigars Meri, kura Jelgavas Mūzikas vidusskolas un apvienības «Kultūra» kamerorķestris sācis ļoti intensīvu koncertdarbību. Sākot ar Kamila Sen-Sansa «Dzīvnieku karnevālu» un citiem skaņdarbiem, kas kopā ar jaunajiem solistiem tika spēlēti 29. februārī, pēc mēneša – 28. martā – turpinot ar Antonīna Dvoržāka Čella koncertu (solists Maksims Beitāns). Vēl nedēļa, un pavisam jauna programma – Antonio Lotti Rekviēms. Uz jautājumu, vai tempi nav pārāk strauji, kolektīva mākslinieciskais vadītājs A.Meri tikai atsmaida un piebilst: «Jelgavas kamerorķestrim vienmēr bijusi intensīva koncertdarbība – 28. aprīlī mēs uzstāsimies ar pavisam atšķirīgu programmu, Jelgavas Mūzikas vidusskolas jubilejas koncertā atskaņojot Raimonda Paula un Artūra Maskata svītu «Teātris», popūriju «Curtain Up!» un citus skaņdarbus.»– Antonio Lotti (1667 – 1740), ko atskaņosiet rītvakar, noteikti nav mūsdienu Latvijā tas populārākais komponists. Kā notika šā skaņdarba izvēle?Studējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā bija iespēja iepazīties ar Lotti a capella kora darbiem, slavenākais no tiem ir «Crucifixus». Pagājušajā vasarā sāku meklēt informāciju par Lotti daiļradi – viens no informācijas avotiem sniedza ziņas, ka Drēzdenē atrasts komponista Rekviēma manuskripts. No nelielas nošu izdevniecības «Ancient Groove music» izdevās nopirkt restaurētu nošu materiālu.– Ar ko tas īpašs, un kāpēc bija vēlēšanās to spēlēt tieši ar Jelgavas kamerorķestri, kori «Zemgale» un šiem solistiem (Gunta Davidčuka – soprāns, Kristīne Gailīte – soprāns, Santa Kokina – alts, Mārtiņš Zvīgulis – tenors, Armands Siliņš – baritons)? Sākotnēji bija iecerēts, ka skaņdarbu atskaņos Mūzikas vidusskolas mācību koris, kuram tā būtu lieliska iespēja iepazīt Lotti un Venēcijas mūzikas tradīcijas, tomēr mācību koris slodzes dēļ šo projektu atteica, un iespēju atskaņot šo mūziku ieguva koris «Zemgale». Solisti, kas piedalīsies atskaņojumā, ir izcili renesanses, baroka un agrīnā klasicisma mūzikas interpreti, kuri lieliski jūtas, gan izpildot solo ārijas, gan izprot ansambļa muzicēšanas specifiku. Jelgavas kamerorķestris pirms gada Lieldienās veidoja Šarla Guno «Lielās svinīgās Lieldienu mesas» Latvijas pirmatskaņojumu, un radās nojauta, ka, atdodot koncertdzīvei aizmirstus augstvērtīgas mūzikas paraugus, – tas ir kā atklāt jaunas zemes, jūras vai planētas. Tā nu sev apsolīju, ka arī nākamajā sezonā mēģināšu atrast kādu šedevru, kas dažādu iemeslu dēļ zudis no koncertaprites. Lieliski, ka šis projekts ieguva (gan KP, gan KKF finansiālu) atbalstu.– Kāpēc Antonio Lotti Rekviēma atskaņojumam izraudzīta Lielā piektdiena? Cik zinu, tādēļ izjuka sākotnējā iecere to atskaņot Sv.Annas katedrālē.Apzinos, ka Lielajā piektdienā Rekviēma atskaņojums ir diskutabla lieta, iepriekšējos gados šajā dienā esam atskaņojuši dažādu autoru «Stabat Mater», arī Haidna «Septiņus vārdus pie krusta». Lotti Rekviēma atskaņojums tika plānots 31. martā, diemžēl dažādu iemeslu dēļ koncerts bija jāpārceļ, un pēkšņi atrados dilemmas priekšā – vai nu atskaņojumam jānotiek Klusajā nedēļā, vai arī tas nenotiks vispār. Saprotot draudzes un tās padomes nostāju, meklējām un atradām iespēju veidot Rekviēma atskaņojumu Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kuras lielajā zālē ir brīnišķīga akustika. Aicinām klausītājus neslinkot un mērot ceļu uz Jelgavas Valsts ģimnāziju. Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā un arī Klusajā sestdienā notika, notiek un notiks koncerti gan baznīcās, gan koncertzālēs – tā ir gadsimtiem ilga prakse, piemēram, «Septiņi vārdi pie krusta» rakstīti tieši Lielās piektdienas dievkalpojumam.Rekviēms? Šoreiz varbūt arī labāk, ka skaista un garīga mūzika skanēs Valsts ģimnāzijā. (Ieeja bez maksas – red.)
