Kārlis un Linda Freibergi Lieldienās svin Kristus augšāmcelšanos un pavasari.
Tulkotāja Kārļa un mākslinieces Lindas Freibergu māju pagalms Platones upītes krastā Klusās nedēļas viducī vēl atrodas aukstuma tvērienā. Lodā dzestrs vējš. Šur tur manāmi nodevīgi sniega pleķi. Bez vīteriem un treļļiem klusē gaiss. Taču tā ir tikai ilūzija, ka pavasaris neatnāks. Vēl mirklis, un būs jau klāt. Jāprot vien pienācīgi sagaidīt. Tāpat kā Lieldienas. To izdzīvošana Freibergiem, kuri ceturto gadu par savu sauc Romas katoļu Jelgavas draudzi, nav iedomājama bez gavēņa un Klusās nedēļas pārdomām. Bez izjūtām, ka viss apstājies un miris, jo tas ļauj spilgtāk piedzīvot augšāmcelšanās prieku. Par to arī mūsu saruna.– Gatavojoties Lieldienām, daudzi gavē. Vai arī jūs?Linda: Katru reizi šis gavēņa laiks iznāk pilnīgi citāds, jo maināmies mēs un lietas ap mums. Šogad gavēņa sākumā izlasīju Svētās Avilas Terēzes grāmatu «Pilnības ceļš», kas mani ļoti uzrunāja. Tajā viņa klostera māsām saka – patiesa pazemība nozīmē priecāties par to, kas mums pieder. Taču cilvēkam piemīt vēlme gribēt dāvanu, it kā tā viņam pienāktos. Tāpēc gavēņa laikā mēģinu atteikties no kādām vēlmēm, it kā tās man pienāktos, bet vairāk meklēt, par ko priecāties. Šo lietu ir ļoti daudz. Vajadzības, ja uz tām koncentrējas, ir vienkārši nebeidzamas. Tamdēļ jāmaina sava nostāja.Kārlis: Ir cilvēki, kas gavēņa laikā atturas no gaļas, taču katoļu tradīcijā tas nav strikti noteikts. Tā saucamais stingrais gavēnis, kas nozīmē tikai reizi dienā paēst līdz sātam, katoļu baznīcā notiek vien divreiz gadā – Pelnu trešdienā, kad gavēnis sākas, un Lielajā piektdienā. Mēs arī ikdienā neesam lieli gaļas ēdāji, tāpēc gavēnī to nelietojam. Ja nu kāds atved kā cienastu vai ciemos piedāvā. Kā atteiksi, ja gatavots ar mīlestību! Taču ēdiens gavēnī nav galvenais. Šajā laikā ieteicams lūgties, veikt labus darbus un atturēties no dzīves izpriecām. Piemēram, kad esmu noguris no tulkošanas, parasti mēdzu uzspēlēt kādu datorspēli. Tas nav nekāds grēks. Spēlēm neveltu trīs stundas dienā. Taču gavēņa laikā esmu apņēmies tās vispār nespēlēt.– Kādas ir jūsu attiecības ar klusumu?Kārlis: Šī vieta, kur mēs dzīvojam, jau ir diezgan klusa.Linda: Esmu ievērojusi, ka nav nemaz tik klusa, jo troksnis ir manī pašā. Citreiz pilsētas burzmā var justies kā klusumā. Ir skaidrs, ka bez Klusās nedēļas nav arī Lieldienu. Lai saprastu augšāmcelšanās prieku, jāpiedzīvo arī nāves bezcerība, beigas, kad viss ir cauri. Šo milzīgo Jēzus izgāšanos mācekļu priekšā. Visi gaidīja, cerēja, bet še tev – Viņš kaunpilnā un pazemojošā veidā karājas pie krusta! Katram ir kādas neveiksmes, kad jūtamies pilnīgi izgāzušies. Taču tad notiek augšāmcelšanās, kas parāda, ka dzīvei ir jēga! Protams, tas ir noslēpums. Vienmēr liekas – katru gadu Klusajā nedēļā notiek viens un tas pats. Taču šajās dienās jāatmet viss, ko zinu, un gara nabadzībā jābūt šiem notikumiem klāt kā no jauna. Kārlis: Klusā nedēļa mani vedina uz pārdomām par Jēzus pēdējām gaitām. Sākot no Pūpolsvētdienas, kad pūlis Viņu uzņēma ar gavilēm, līdz Lielajai piektdienai, kad tas pats pūlis sauca: «Sit viņu krustā!» Diezgan liela pretruna, kas parāda, cik gan cilvēks ir svārstīgs. Šajā nedēļā ceturtdienā, kad iedibināts vakarēdiens, katedrālē notiek arī īpaša svētā mise, kad priesteris vai bīskaps 12 draudzes locekļiem simboliski mazgā kājas, apliecinot – esmu jūsu kalps! Tas ir ļoti spēcīgs simbols.– Klusā nedēļā raisa pārdomas arī par Kristus ciešanu nozīmi.Kārlis: Lielā piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad katoļiem netiek svinēta svētā mise. Neskan ērģeles, nedzird zvanus, bet tiek nolasīts Kristus ciešanu apraksts. Ko tās nozīmēja mums? Katrā reliģijā tiek uzsvērts, ka cilvēkam jāatbild par savu rīcību. Piemēram, senāk ebreju ticībā, ja pārkāpa laulību, cilvēku nomētāja akmeņiem. Taču Jēzus uzņēmās atbildību par mūsu grēkiem. Bezvainīgs cilvēks tika šaustīts un krustā sists, lai mūs atpirktu. Ja runājam austrumnieku terminos, varētu teikt, ka Viņš uzņēmās mūsu karmu. Ja vien to ļaujam, jo esam apveltīti ar brīvo gribu. Tas gan nenozīmē, ka cilvēks tiek atbrīvots no laicīgā soda. Varbūt gadīsies, ka Breivīks, kurš nogalināja 70 cilvēku, to nožēlos, un varbūt Dievs viņam piedos, bet tāpēc viņš netiks atbrīvots no ieslodzījuma. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Jēzus arī sola mūžīgo dzīvi pēc mūsu miesīgās nāves.Linda: Ne vienmēr šos vārdus uzreiz izdodas piedzīvot savā sirdī. Visu gavēņa laiku var šķist, ka tā ir tukša skaņa, bet Lieldienās kādā brīdī nāk prieks. Pēkšķi saproti – jā, šie vārdi nav tikai vārdi, bet realitāte! Lieldienu dāvana, kas maina visu.– Un tad nāk pašas Lieldienas…Kārlis: Šī būs ceturtā Lieldienu svētdiena, ko svinēsim Jelgavas katedrālē. Tās sāksies pulksten astoņos no rīta ar procesiju pa Jelgavas ielām policijas pavadībā. Pēc tam dievkalpojumā atkal būs ērģeles, zvani, dziesmas un «aleluja!».Linda: Lieldienās var izjust šo kontrastu – visu nedēļu nav bijis nekā, pilnīgs klusums, bet pēkšņi gaismas un zvanu skaņas! Tas izceļ Lieldienu nozīmi.Kārlis: Pēc tam ēdīsim Lieldienu olas, ko sīpolu mizās, pietinot sniegpulksteņus, droši vien vārīsim sestdien. Diezgan bieži šajā svētdienā tiekamies ar mūsu vecākiem. Ja iespējams, šūpojamies, gan nepiešķirot ticību, ka tas var pasargāt no odiem. Lieldienas taču atzīmē arī to, ka pavasaris ir klāt un dienas pastiepušās garākas par naktīm. Mostas daba. Atkal ir dzīvība. Šajā ziņā tautas tradīcijas nav pretrunā ar kristīgo ticību.
