Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 10.aprīļa pulksten 6.30 līdz 11.aprīļa 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 129 izsaukumus.
Kopumā dzēsti 110 ugunsgrēki, no tiem 87 kūlas ugunsgrēki, veikti astoņi glābšanas darbi, bija arī 11 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav gājuši bojā vai cietuši cilvēki, informē VUGD pārstāve Viktorija Šembele.Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 87 kūlas ugunsgrēki. Šogad kopumā jau reģistrēti 659 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Zemgalē – 197, Rīgā un Rīgas reģionā – 176, Latgalē – 120 un Kurzemē – 97. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Vidzemē – 70.VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. «Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs,» atgādina VUGD. Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
