Zemnieka Jāņa Vintera saimniecībā Lielplatonē ceļ divus miljonus latu vērtu siltumnīcu kompleksu, kas paredzēts gurķu sēklu ražošanai.
Jānim Vinteram un viņa brālim Eināram piederošajā saimniecībā «Līgo» patlaban spraigi sākta stikla siltumnīcu būvniecība. Viena hektāra platībā domāts sākt audzēt gurķus sēklu ieguvei. Darbi siltumnīcās sāksies jau jūnijā, kaut kompleksu pilnībā plānots pabeigt līdz septembrim.Līgums ar sēklu gigantu«Līgo» dārzniecības vadītāja Signija Ogriņa stāsta, ka saimniecība sadarbosies ar vienu no pasaulē vadošajām sēklu ražošanas kompānijām «Monsanto». Gadā plānots izaudzēt aptuveni divas ar pusi tonnas gurķu sēklu, kas tiks pārdotas tieši šai kompānijai. «Latvijā ir vieni no labākajiem klimata apstākļiem sēklu ražošanai – gan silts, gan auksts laiks,» S.Ogriņa pamato «Monsanto» lēmumu sadarboties tieši ar latviešiem. Siltumu nelaidīs zudumāIdeja par hektāru lielo stikla siltumnīcu Vinteriem radusies jau tad, kad viņu saimniecība kā viena no pirmajām sāka ražot biogāzi. To sadedzinot, iegūst elektrību, par ko valsts zemniekiem maksā paaugstinātu 14 santīmu tarifu. «Mūs nosodīja par to, ka siltumu izlaižam gaisā, tādēļ likās praktiski to novirzīt pārtikas audzēšanai. Tā arī radās ideja par šādu siltumnīcu, jo tajā var audzēt jebko. Izlēmām par labu gurķu sēklām, jo tās iegūt vienkāršāk,» stāsta S.Ogriņa. Viņa atklāj, ka pagaidām plānots novākt divas sēklu ražas gadā. «Mēs siltumnīcās izmantosim pilnīgi visu siltumu, kas paliek pāri no biogāzes, tā ka nekas netiks laists zudumā,» uzsver J.Vinters. Projekta realizēšana dos pastāvīgu darbu vismaz trīspadsmit jauniem darbiniekiem no tuvējiem pagastiem.Moderni aprīkota siltumnīcaStikla siltumnīcas tiks aprīkotas ar modernām tehnoloģijām – tajās izvietos insektu sietus, kas novērsīs jebkādu kukaiņu un putnu iekļūšanas iespēju augu mājās, tādējādi mazinot sēklu inficēšanās iespējamību. Tiks izvietoti arī automātiski siltuma un ēnošanas ekrāni, ja saule izstaros pārāk lielu karstumu, siltumnīcas sienām izmantos dubultu stiklu.Arī sēklu apputeksnēšana tiks veikta ar rokām. Gan J.Vinters, gan S.Ogriņa noraida izskanējušās bažas par to, ka saimniecībā varētu ražot ģenētiski modificētas sēklas. «Tam ir vajadzīgas speciālas laboratorijas, mums tādu nav,» pamato dārzniecības vadītāja. Vairāk nekā puse kukurūzas sarūgst gāzeiJ.Vintera saimniecība «Līgo» nodarbojas arī ar kviešu, rapšu, kukurūzas un biogāzes ražošanu. «Pagājušais bija smags gads, bet šobrīd izskatās, ka ar lauku kultūraugiem viss ir kārtībā,» vērtē zemnieks. Saimniecībā ziemas kvieši aizņem 900 hektāru, kukurūza – 400, no kuriem biogāzes ražošanai atvēlēti 250 hektāru, kā arī ziemas rapsis 220 hektāros. Lauksaimniecība ir riskantaZemnieks «Ziņām» stāsta, ka lauksaimniecībā ikvienā jomā pastāv lieli riski. «Svarīgākais jautājums par pašu projektu – vai tas būs dzīvotspējīgs? Lauksaimniecība ir riskanta nozare, tā atkarīga no ļoti daudziem apstākļiem, piemēram, ja ir slikta dīdzība, neko nevar padarīt,» norāda J.Vinters. Sajūtas pirms projekta gan bijušas nedaudz bailīgas, tāpat kā pirms biogāzes ražošanas sākuma. «Taču mēs ticam tam, ko darām, nepaļaujamies uz veiksmi, bet sekojam visam līdzi, mācāmies paši un apmācām darbiniekus, tā ka rezultāts noteikti būs,» secina J.Vinters.
