Saeimas deputāte un «Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane atbild uz jautājumiem «Zemgales Ziņu» telefonakcijā.
Saeimas deputāte un «Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane atbild uz jautājumiem «Zemgales Ziņu» telefonakcijā
Kas ir devis tiesības tā pazemot un nicināt pensionārus? Paši deputāti sev palielina algas, bet pārējie… Tā ir ņirdzīga un necienīga izturēšanās pret visiem cilvēkiem. Tas ir blefs, ka dzīves līmenis uzlabojas. Neticu ne A.Šķēlem, ne V.Krištopanam, nevienam, jo dzīves līmenis slīgst zemāk un zemāk. Ir skaidrs, nākamajā Saeimā jūs neievēlēs.
– Par to, ka mūs neievēlēs nākamajā Saeimā, es dzirdu jau kādu trešo reizi. Visi nevar balsot par vienu partiju, tad mēs nonāktu vienpartijas sistēmā. Jums taisnība, ka tieši vecajiem cilvēkiem dzīves apstākļi uzlabojas ļoti lēni. Kas attiecas uz deputātu algām, tās kādus divus gadus tas nav palielinātas. Pensijas gan ir lielākas, bet nedrīkst pirms vēlēšanām tās palielināt par 7 latiem, bet pēc vēlēšanām – par 18 santīmiem.
Vai piekrītat apgalvojumam, ka Latvijā notiek ekonomisko grupējumu cīņa, kas atspoguļojas politikā? Ko «Latvijas ceļš» darījis, lai tas nenotiktu?
– Jūs domājat, ka «LC» kaut kā fiziski jācīnās pret ekonomiskajiem grupējumiem? Vienmēr ir cilvēki, kuru intereses vairāk vai mazāk sakrīt, un ir tādi, kuru intereses nesakrīt. Un šī konkurence ir pāraugusi savstarpējos apvainojumos. Ja aizliegsim kādu dēvēt «dzīvnieciskos» izteicienos, sasaukt preses konferences, nākt klajā ar dažādiem sensacionāliem paziņojumiem, no tā demokrātijas Latvijā nekļūs vairāk un arī ekonomika neuzplauks. Tās ir sabiedrisko attiecību un cilvēciskās pašcieņas problēmas. Ko «LC» tur var darīt, es nezinu. Mēs katrs individuāli varētu atturēties no šāda veida darbībām. Saeimā strādājot, es redzu, ka ir ļoti daudz personīgā naida – pilnīgi neizskaidrojama naida, kam nav ne mazākā sakara ar valsti kopumā.
J.Nagļa un V.Krištopana «rīvēšanās» bija visai nesimpātiska. Kura pusē jūs esat?
– Es neesmu ne viena, ne otra pusē. Kāpēc jūs domājat, ka tur ir kaut kādas puses? Ir dažādi viedokļi par to, kādi lēmumi jāpieņem par dažu uzņēmumu privatizāciju. Piemēram, par «Latvijas kuģniecību» strīdīgs bija jautājums par cenu – cik jāmaksā vienai akcijai. Nav nekā slikta, ja divām atbildīgām amatpersonām ir dažādi viedokļi. Atbildīgu lēmumu pieņem Ministru kabinets, atklāti balsojot, kā tas notika arī šajā reizē. Neviens nedrīkst aizliegt J.Naglim izteikt savu viedokli, tāpat neviens nedrīkst aizliegt V.Krištopanam pieņemt lēmumus, kādus viņš, likumīgi ievēlēts Ministru prezidents, uzskata par vajadzīgu pieņemt.
6. Saeima nolēma, ka represētajiem par izsūtītajiem gadiem maksās kompensāciju. Kāpēc šī Saeima to atsauca?
– Šī Saeima saskārās ar to, ka valsts uzplaukums nav tik straujš, kā bija cerēts. Šogad valsts nacionālā kopprodukta ienākums būs par dažiem procentiem mazāks nekā iepriekšējos gados. Vecajiem cilvēkiem, kuriem pāri astoņdesmit, palielināja pensijas. Lai kādam pieliktu, otram jānogriež. Mēs nevaram sākt drukāt naudu, pieļaut inflāciju un budžeta deficītu. Vecie cilvēki, kas ir tikpat slimi un nelaimīgi, var jautāt – kāpēc tikai represētajiem? Mēs tiešām centāmies šajos apstākļos panākt kaut kādu sociālo taisnīgumu. Es saprotu, ka rezultāts nav tāds, par kādu varētu sajūsmināties.
Tātad – maksās vai ne? Mēs balsojām par jums, domājot, ka «LC» mums palīdzēs.
– Tikko biju Jelgavas skolā, kur brūk sporta halle. Un cilvēki ar asarām acīs lūdza, vai tiešām nevarētu budžetā izdarīt grozījumus un atrast 200 tūkstošu latu, lai tā halle neuzkrīt kādam uz galvas. Man asaras ne tikai jūsu, bet arī viņu acīs ir sāpīgi redzēt. Atbildīgs ir finansu ministrs, kas 6.Saeimas laikā deva optimistiskāku prognozi par valsts attīstību un budžeta ieņēmumiem. Tagad ir runa par to, ka izdevumu daļu budžetā vispār vajadzētu samazināt.
«LC» izdarīs visu, ko varēs, bet mēs nedrukāsim naudu «pa tukšo» – tikai tāpēc, lai jums to iedotu.
Ja cilvēki ir neapmierināti ar šo valdību, tas nenozīmē, ka viņi būs apmierināti ar citu. To, ka ir grūti, mēs visi zinām, tas vienkārši ir jāsaprot. Tomēr ir neērti klausīties tās Saeimas sēdes, ko pārraida pa radio. Deputātu kultūra ir tik ārkārtīgi zema… Vai nevarētu Saeimā ierosināt, pirms laist kādu deputātu «kancelē» runāt, viņu kaut nedaudz izglītot, izsniegt sertifikātu valodas kultūrā… Piemēram, Gundars Bērziņš nevienu runu neuzsāk, pirms kādu nenozākā. Tāpat Dobelis, Lujāns… Es cienu «LC» par to, ka jūsu deputātiem ir kulturāla stāja, kulturāla pieeja darbam. Varbūt arī citas partijas varētu panākt, lai viņu cilvēki pieklājīgi uzvestos vismaz Saeimas sēžu laikā?
– Tā ir, taču šī Saeima jau ir nedaudz labāka. Bet tas, kas valdīja pagājušajā parlamentā, bija pilnīgs ārprāts.
Jelgavas Domes vadībā ir «LC» biedri Uldis Ivans un Raitis Vītoliņš, kā arī deputāti Agris Celms un Aļģimands Burba. Jelgavā situācija ir kritiska. Par dažiem Domes lēmumiem interesējas prokuratūra. Jums laikam nav saiknes ar saviem biedriem provincēs vai arī tādiem sīkumiem neatliek laika? Kā jūs vērtējat savu biedru rīcību?
– Ļoti iespējams, ka Jelgavā stāvoklis ir kritisks, lai gan tas, protams, ir vārdu izvēles jautājums. Cik man zināms, Jelgava tādā situācijā bija jau tad, kad minētie kungi ķērās pie darba. Un citi viņu vietā varbūt būtu sēdējuši opozīcijā un vispār neko nebūtu darījuši. Jau tas, ka viņi mēģina pilsētu «izvilkt», liecina par drosmi. Es nezinu konkrētos lēmumus, par kuriem interesējas prokuratūra.
Anatolijs Gorbunovs ir pārāk pretrunīga personība, lai viņu izvirzītu prezidenta amatam. Ja A.Gorbunovu ievēlēs, viņam būs jāprezentē Latvijas valsts, un tas ir pilnīgi nepieņemami.
– Gorbunova kungs ir pretrunīga personība, es piekrītu. Bet, ja jūs lietojat vārdu «pretrunīgs» negatīvi, tad es gribētu to lietot nedaudz labvēlīgā nozīmē. Jā, Gorbunova kungs bija augsta līmeņa komunistiskās partijas funkcionārs, bet viņš to nekad nav noliedzis. Tomēr tas, ko viņš izdarīja Latvijas neatkarības labā, ir diezgan liels nopelns, kas līdzsvaro viņa iepriekšējo darbību. Latvijā ir tikai divi cilvēki, kas saprot, ko nozīmē būt valsts galvai – G.Ulmanis un A.Gorbunovs. Turklāt tas, ka A.Gorbunovs ir izvirzīts, vēl nenozīmē, ka viņu ievēlēs. Viņš jau neuzurpē varu, bet tikai piedalās sacensībā.
Kāpēc Saeima nerespektē sabiedrības viedokli jautājumā par «Latvenergo» privatizāciju? Ja notiktu tautas nobalsošana, 95% iedzīvotāju būtu pret.
– Saeima nav kompetenta lemt par «Latvenergo» privatizāciju. Par privatizēšanu atbilstoši likumam lemj Ministru kabinets. Vilis Krištopans ir izteicies, ka «Latvenergo» tuvākajā laikā varētu arī netikt privatizēts. Redzēsim, kas būs tālāk – kā Latvijas valsts attīstīsies, kādi būs cilvēku ienākumi, maksātspēja utt.
Mēs, visi pensionāri, lūdzam Dievu, lai «Latvijas neceļš» pēc iespējas ātrāk tiktu aizslaucīts vēstures mēslainē. Pateicoties jums un jūsu izvirzītajam premjeram, mēs saņēmām 15 santīmu pie pensijas. Esam novesti līdz ārprātam un neredzam Latvijai nekādu izeju no šā «neceļa», kamēr pie varas būs šī valdība.
– Bet kuru partiju jūs gribētu redzēt pie varas?
To, no kuras jums visvairāk bail – Tautas partiju.
– Man nav ne mazāko baiļu no Tautas partijas, man ir lieliskas attiecības ar viņiem.
Cik reāli, ka «LC» pārstāvis būs gan valdības vadītājs, gan Latvijas prezidents?
– Grūti pateikt, bet tas nav tik savstarpēji saistīts, kā mēģina interpretēt. Pirmkārt jau tāpēc, ka Valsts prezidentam ir ļoti ierobežotas politiskas pilnvaras. Turklāt Valts prezidenta iekšpolitiskā loma faktiski aktualizējas tikai vienā brīdī – ja ir valdības krīze, ja tās nav un jānosauc nākamā persona, kas varētu veidot Ministru kabinetu. No dzelžainas politiskas loģikas viedokļa, protams, «LC» ir mazas izredzes iegūt abus amatus, bet nekādas «tirgošanās» šajā jautājumā nebūs.
Kāpēc «LC» «stāda» sevi augstāk par citām partijām?
– Nedomāju, ka «LC» «stāda» sevi augstāk par citām partijām. Tas, ka Latvijas politikā valda mežonīgi tikumi, gan ir taisnība. Cilvēki cīnās, ne tikai apveltot viens otru ar aizskarošiem izteicieniem. Viss enerģētiskais lauks, kas valda politikā, ir ļoti nežēlīgs. Tā Latvijas politikas daļa nav pieņemama. Bet kad «LC» sevi būtu «stādījis» augstāk? Es domāju, ka tā nav.
Kāpēc jūs aizstāvat V.Krištopanu, kurš neko labu vēl nav izdarījis, tikai «savācis» valdībā liekus ministrus?
– Valdība tomēr dinamiski strādā. Vai vērtējam valdību kā labu vai sliktu, tā ir katra subjektīvā lieta. Ja «LC» ir pieļāvis kļūdu, tad tas arī atbildēs. Par to lai neviens nešaubās. V.Krištopans neuzskata, ka ministri ir lieki, un ministru posteņi visās šajās nozarēs tika pieprasīti. Premjeru aizstāvu tāpēc, ka paši viņu «LC» kongresā izvirzījām. Mēs varam vērtēt viņa izteicienus, darbību, bet priekšvēlēšanu, vēlēšanu un pēcvēlēšanu periodā viņš uz Latvijas politiskās skatuves bija cilvēks ar vislielāko enerģiju, vislielāko motivāciju nonākt šai amatā.
Cik ilgi «LC» domā vēl noturēties pie varas?
– Politisko spēku izkārtojums un vēlēšanu rezultāti ir tādi, ka, arī pilnīgi distancējoties no tā, vai es esmu vai neesmu «LC» biedre, ir skaidrs, ka izveidot valdību bez «LC» šajā laika posmā ir ļoti grūti. Tā ka «LC» tādā vai citādā veidā valdībā tomēr būs.
