Jelgavā darbojas Jauno mediķu pulciņš, ko pagaidām vairāk izvēlējušās meitenes, nevis zēni.
Jelgavā darbojas Jauno mediķu pulciņš, ko pagaidām vairāk izvēlējušās meitenes, nevis zēni. Par to, kādēļ tas tā, «Pagrabam» stāsta divas pulciņa dalībnieces – Guna Gasnere un Līga Briede.
Kādēļ jūs apmeklējat tieši šo pulciņu?
Guna: – Man nemaz nebija citas iespējas. Klasesbiedrenes bija tik uzstājīgas, ka ļāvos pierunāt. Varētu pat teikt, ka viņas mani turp aizvilka. Taču tagad esmu ļoti apmierināta par draudzeņu neatlaidību. Man izveidojušās ļoti labas attiecības ar medicīnas māsiņu, kas mūs pulciņā māca. Viņa lieliski prot ieinteresēt un pastāstīt par savu tēmu. Pulciņā gūstu labu praksi. Protams, pašlaik mācos elementārāko: kā sniegt pirmo palīdzību, kā rīkoties, ja gūta trauma. Bet tieši no pamatiem jau viss sākas! Un tiem ir jābūt ļoti spēcīgiem.
Līga: – Manuprāt, nemaz nebija ko citu izvēlēties. Taču ar šo pulciņu esmu ļoti apmierināta – tas ir interesants, tajā var daudz ko iemācīties. Protams, pirmām kārtām tiek iegūtas zināšanas par medicīnu. Veidojas arī labas attiecības ar skolas medmāsu.
Kā reaģēja jūsu vecāki un draugi, kad uzzināja, ka esat iestājušās Jauno mediķu pulciņā?
Guna: – Mani vecāki ir ļoti apmierināti. Īpaši tajos brīžos, kad pulciņā gūtās zināšanas varu izmantot mājās. Vecākiem patīk, ka, reizēm masējot viņu augumus, palīdzu atbrīvoties no noguruma.
Arī maniem draugiem patīk, ka esmu jaunā mediķe. Gadās, ka pat viņi no tā gūst kādu labumu, jo reizēm, kad tā īsti nav ko darīt, es viņus masēju, un ticiet man – viņiem tas ļoti patīk.
Līga: – Mani vecāki ir lepni un gandarīti, ka mācos šādā pulciņā. Viņi vairākas reizes teikuši, ka tas ir ļoti vērtīgs. Par draugiem gan nezinu. Mēs nekad neesam par to runājuši. Laikam būs jāpajautā.
Kas jūs šajā pulciņā interesē?
Guna: – Nav nekā tāda, kas mani tur neinteresētu. Medicīna ir ļoti interesanta un atklājumiem bagāta zinātne. Šajā pulciņā pilnīgi viss ir aizraujošs. Ir daudzi izmēģinājumi, katru reizi nāk klāt kaut kas jauns, nepieredzēts.
Līga: – Es pilnībā piekrītu Gunai, ne ko pielikt, ne atņemt.
Vai esat iecerējušas arī tālāk mācīties «pa šo līniju»?
Guna: – Jā, esmu daudz par to domājusi un secinājusi, ka medicīna mani tiešām interesē. Jau tagad esmu sākusi vākt visu pieejamo informāciju par to, kur vislabāk apgūt mediķa profesiju.
Līga: – Protams, domāju medicīnu mācīties tālāk. Pēc vidusskolas beigšanas noteikti iegūšu augstāko izglītību kādā no medicīnas specialitātēm.
Vai jūs ieteiktu arī citiem apmeklēt šo pulciņu?
Guna: – Protams, iesaku to darīt visiem. Arī zēniem šis pulciņš būtu ļoti noderīgs. Latvijā taču ir tik daudz ārstu vīriešu, un nav nemaz slikti pamatiemaņas iegūt jau vidusskolā. Turklāt pulciņā krātās zināšanas var noderēt jebkurā dzīves situācijā, ne tikai mediķa darbā.
Līga: – Es noteikti ieteiktu citiem vismaz atnākt un paskatīties, kas pulciņā īsti notiek. Varbūt arī jūs vēlēsieties tajā iesaistīties, jo nekad taču nenāk par ļaunu uzzināt ko jaunu.
