«Cilvēku noskaņojums ir dažāds – tie, kas grib dzīvot komfortā un atgriež radiatorus, varbūt pat maksā vairāk,» atklāti par siltināšanas ieguvumiem un mīnusiem saka Māras ielas 1. nama pārvaldnieks Guntis Kupčs. Toties neatsverams pluss ir iespēja pašam noteikt, ekonomēt siltumu vai ne, kā arī strauji augusī dzīvokļu vērtība.
Mājas rekonstrukcijas darbi Māras ielas namā tika sākti pērn maijā un pabeigti decembrī. Ēka no visām pusēm, ieskaitot bēniņus, nosiltināta, tajā nomainīti stāvvadi un guļvadi, lodžijām uzlikti dekoratīvi vairogi. Pēc pērnvasar saceltās ažiotāžas Jelgavas pašvaldība nākusi pretī iedzīvotājiem un atļāvusi dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties, vai lodžijas stiklot vai ne. Tāpat vecos logus varēja atstāt tajos mitekļos, kur tie saskan ar pārējo – rekonstruēto – izskatu. Tā kā darbi ieilguši teju līdz gadu mijai, G.Kupčs neslēpj – būvniekam tagad jāpielabo dekoratīvais apmetums vietās, kur tas lūp nost, jo uzlikts uz neatbilstoši sagatavotas pamatnes. «Mums ir vēl neizmaksātā garantijas nauda, ko celtnieki nav saņēmuši. Vispirms jānovērš brāķīši,» saka pārvaldnieks. Energoefektivitātes darbu izmaksas sasniedz gandrīz 400 tūkstošus latu jeb vairāk nekā 50 latu uz katru apdzīvoto kvadrātmetru. Pašlaik pārvaldnieks – SIA «Latio namsaimnieks» – gatavo dokumentāciju iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas segs pusi izmaksu.«Naudas ekonomija sanāk diezgan ievērojama, taču ar nosacījumu, ka dzīvoklī ir 18 – 20 grādu temperatūra. Ja istabās grib staigāt basām kājām un justies ļoti komfortabli, radiatori jāatgriež vairāk, līdz ar to kredīta maksājums un kārtējais apkures rēķins kopā var pat būt lielāka summa nekā pirms siltināšanas,» atklāti stāsta G.Kupčs. Lielākie ekonomētāji esot pensionāri, no kuriem daļa pat aukstajā februārī nav ieslēguši radiatorus. Tādu iespēju pārvaldnieks sauc par ieguvumu, jo no visas ēkā patērētās siltumenerģijas 70 procentu sadala pēc alokatora rādījumiem, kas katrā dzīvoklī atšķiras, un tikai atlikušos 30 procentus no visas enerģijas – proporcionāli mitekļu kvadrātmetriem. «Atšķirības ir ļoti lielas – viens dzīvoklis par apkuri maksā padsmit latu, bet cits – virs simta,» skaidro mājas pārstāvis.Tomēr par siltināšanas lietderību liecina datu salīdzināšana ar tādu pašu, tikai nerenovētu māju Puķu ielā 5, kur enerģijas patēriņš ir par 40 procentiem lielāks. Turklāt vairāki dzīvokļi, kurus to īpašnieki gadiem nav varējuši pārdot, siltināšanas beigu posmā pārdoti cits pēc cita.
