Jelgavas Speciālajā pamatskolā mājvietu raduši Latvijas mākslinieku vairāk nekā simts darbu, kas sarūpēti ar mākslinieces Vēsmas Vītolas un Sergeja Jēgera labdarības fonda gādību. Kontrtenors atzīst, ka galvenais nosacījums, lai fonds kādam palīdzētu, ir spēja pierādīt, ka paši daudz dara savas attīstības labā, un Jelgavas Speciālā pamatskola tam esot labs piemērs.
«Prasīsim māksliniekiem padomu, kurās telpās darbus labāk izvietot. Mums tas ir liels ieguvums, jo šie darbi uzrunā. Tos taču gleznojuši, zīmējuši, krāsojuši un veidojuši dzīvi cilvēki. Enerģija, ko mākslinieki darbos ielikuši, ir pat fiziski sajūtama,» par lielo dāvanu priecājas Jelgavas Speciālās pamatskolas direktors Aivars Preiss.Māksliniece Vēsma Vītola sadarbībā ar Sergeja Jēgera labdarības fondu akciju «Es mazā ziedā lielu mīlestību nesu», kuras laikā mākslinieki un radoši cilvēki aicināti ziedot gleznas, tekstilijas, keramiku un citus mākslas priekšmetus, organizē jau 12. reizi. Šogad atbalstam izvēlēta Jelgavas Speciālā pamatskola. Izglītības iestādei tā izrādījusies dubultveiksme, jo drīzumā skolā tiks iekārota bērniem ar speciālām vajadzībām piemērota telpa sporta aktivitātēm. Līdzekļi savākti akcijā «Coca-Cola Ziemassvētku karavāna», kurā aktīvi līdzdarbojās arī S.Jēgera labdarības fonds.«Ļoti bieži man jautā, kāpēc palīdzu tieši tam bērnam vai skolai. Uzreiz atbildu – jums ir jāmāk mani pārliecināt, ko paši esat darījuši. Ja redzu, ka pedagogi grib un dara, un es tam noticu, varu palīdzību iekustināt,» teic S.Jēgers, kuram sadarbība ar Jelgavas Speciālo pamatskolu izveidojusies pirms vairāk nekā desmit gadiem.Svarīga skolotāju iniciatīvaSkolas direktors atzīst, ka pedagogi tiešām gādā, kā uzlabot mācību procesu. Piemēram, skolotāja Sandra Opaļeva parūpējusies par īpašu datorprogrammu darbā ar smagi slimiem bērniem.«Tā bija pašas skolotājas iniciatīva. Viņa izstāstīja savu vēlmi, un sadarbībā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi šo jautājumu atrisinājām. Iegādājām nepieciešamo datortehniku un programmu. Skolotāja pati brauca mācīties, kā ar to strādāt. Patlaban ar jauno metodi viņa iepazīstina arī pārējos skolotājus,» A.Preiss uzsver pedagoga iniciatīvas nozīmi. Skola nevarot sūdzēties arī par savu tehnisko bāzi. Šogad tā cer iegādāties digitālo projektoru un papildināt datorparku.Pietrūkst finansējuma«Ne kripatu neesam sliktāki par vispārizglītojošām skolā. Griba mums ir liela, taču resursu diemžēl nepietiek. Speciālajām skolām jau netiek organizēti lielie datortehnikas iepirkumi,» situāciju Jelgavas 1. speciālajā internātpamatskolā raksturo direktore Inese Bandeniece. Viņa priecājas par datorklasi, divām multimediju dokumentu kamerām un interaktīvo tāfeli, uz kuru skolotāji pat stāvējuši rindā. Taču gribētu, lai katrā mācību kabinetā būtu dators, lai varētu pieslēgties e-klasei, kā arī būtu nepieciešamas šīs īpašās datorprogrammas bērniem ar speciālām vajadzībām. Tomēr, lai arī skolotāji būtu gatavi ar jaunajām iespējām strādāt, tam pietrūkstot finansējuma.Pakāpeniski modernizācijas virzienā dodas arī Lielplatones Speciālā internātpamatskola, atzīst direktora vietniece Melita Kantāne. Piemēram, pērn arodklasēs mācības sakārtotas pa priekšmetu blokiem. Skolā tiek ieviesta e-klase. Iespējams strādāt ar interaktīvo tāfeli. Izglītības iestādes jaunajā korpusā visiem datoriem ir interneta pieslēgums, taču to pagaidām nav iespējams nodrošināt vecajā korpusā, jo pietrūkst atbilstošas datortehnikas. Par to atbildīgajām institūcijām gan būtu vairāk jāgādā, piebilst M.Kantāne.
