Pērnava Igaunijā, Baranoviči Baltkrievijā, Alkano Itālijā… Rindā, kas atspoguļo Jelgavas sadraudzības saites Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā, varētu salikt 16 pilsētu un 15 valstu nosaukumus. Daudzās vairākkārt ciemojušies mūsu pilsētas priekšstāvji, slēguši sadarbības līgumus, bijušas atbildes vizītes, celti tosti, tiesātas delikateses… Šīs nedēļas sākumā ne pie smalki klātiem galdiem seši Ozolnieku novada Rubeņu ceļa (faktiski Jelgavas rūpnieciskās zonas) uzņēmēji tikās ar Ozolnieku novada un Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas ūdens» pārstāvjiem. Pusotras stundas diskusijā skaudri iezīmējās dīvaina patiesība. Proti, trūkst sadarbības līguma starp Jelgavas un Ozolnieku pašvaldībām. Cilvēki dzīvo vienā teritorijā, taču strādā, mācās vai Dievu lūdz baznīcā, kas atrodas citā pašvaldībā. Sadarbības momentu ir krietni vairāk nekā ar draudzīgo Ruelmalmezonu Francijā. Taču, kad Cenu pagasta Rubeņu ceļā saplīst vēl padomju laikos ielikts ūdensvads, kas pievienots Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas ūdens» sistēmai, nav skaidrs, kam tas pieder un kam būtu jāremontē. Pilsētas pašvaldības uzņēmums taču nevarot ieguldīt naudu citas pašvaldības teritorijā. It kā nav liela bēda, ka bez ūdens, kā arī bez pienācīga ceļa palikuši desmit uzņēmumi, kuri kopsummā nodokļos pašvaldībām maksājuši miljonus. Vēlētāju dzīvojamo māju taču rūpnieciskajā zonā nav. Pavasara saulīte atgādina, ka atkal tuvojas Pilsētas svētku gājiens. Nereti raibajai, dzīvespriecīgajai kņadai pievienojas ārzemju viesi. Taču gribētos, lai tajā būtu arī savējie no Ozolniekiem, Elejas, Kalnciema, Vilces. Cilvēki, kurus Jelgavā daudzi uzskata par savējiem un kuriem Jelgava ir tikpat kā mājas. Gribētos, lai cilvēciska sapratne iet pāri administratīvajām robežām.
