Izglītības sistēmā noteikti vajadzīgas pārmaiņas, taču kā tās īstenot? Pastiept garāku mācību gadu? Izrevidēt saturu? Šīs ir tikai dažas iespējas, par ko patlaban tiek aktīvi spriests Roberta Ķīļa vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos, skolotāju istabās un skolēnu mājās.
Lai runāšana nepārvērstos tukšā spriedelēšanā, ministrija gatavojas spert soli tālāk, apzinot pilotskolas, kuras būtu gatavas piedāvāt savus risinājumus un ar dažādu ekspertu atbalstu sākt ieviest pārmaiņas. Tas gan pagaidām neskars mācību gada garumu, jo tad būtu nepieciešams mainīt Izglītības likumu, kas liek skolēniem mācīties 35 nedēļas. Taču to var grozīt tikai Saeima, norāda ministra padomniece Inita Blačforda. Tomēr kustība pārējo pārmaiņu virzienā ir visnotaļ iespējama. Lai arī oficiālā pieteikšanās vēl nav izsludināta, gatavību iesaistīties šajā projektā līdz ar citām aptuveni 20 Latvijas skolām izteikusi arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzija. Kāpēc šāds lēmums, stāsta izglītības iestādes vadītāja Ilze Vilkārse un direktora vietniece izglītības jomā Inta Jorniņa.I.Vilkārse: Kāpēc gan neiesaistīties! Pirms kaut kas kļūst par normu, mēs paši vēlamies visu saprast un izmēģināt. Apzināt iespējamās problēmas. Varbūt pat kļūdīties. Tas ir mūsu skolas darbības stils. To, ka esam atvērti izmēģināt jauno, apliecina, piemēram, priekšmeta «Radošā domāšana» ieviešana. Patlaban tā valstī pasludināta par vienu no prioritātēm. Taču, kamēr citi vēl tikai runā par radošo domāšanu, mūsu programmā šis priekšmets ir jau divus gadus. Bijām pirmie, kas tikās ar šīs metodes autoriem un domāja, kā to ieviest Latvijā. Pirmie esam apmācījuši skolotājus. Sākumā gan domājām, ka tam jābūt atsevišķam priekšmetam, taču esam secinājuši, ka radošā domāšana jāintegrē arī citos mācību priekšmetos.- Vai tāpat esat atvērti ministra Roberta Ķīla reformu idejām? Šķiet, izglītības sistēmā un visā sabiedrībā tām ir diezgan liela pretestība.I.Vilkārse: Darbojoties Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā un kopā ar sociālajiem partneriem apspriežot un risinot uzdevumus, ko izvirzījis Ķīlis, protams, tiek jautāts arī pedagogu viedoklis. Esam pārliecinājušies, ka skolotāji visā Latvijā domā ļoti līdzīgi – pārmaiņas ir nepieciešamas. Pedagoga galvenais uzdevums ir būt radošam savā priekšmetā un klasē. Taču viņi gaida sakārtotu sistēmu un jūtas nedaudz vīlušies, ka tas nenotiek tik ātri. Tāpēc nedomāju, ka pretestība ir pašai reformu idejai.- Taču, atsaucoties tieši uz sabiedrības negatīvo reakciju, ministrs paziņojis, ka mācību gadu pagaidām vēl nepagarinās.I.Jorniņa: Skolotājs jau nav pret normālu ideju. Viņš vienkārši grib saprast, kā pagarinātais mācību gads izskatīsies, bet neviens to nevar pateikt. Vai varēs mierīgi strādāt? Vai paralēli notiks eksāmeni? Daudzi patlaban nevar saprast, kā pēc pēdējā zvana, kad sākas valsts pārbaudījumi, nodrošināt normālu mācību procesu. Ja vienkārši pieliks klāt vēl divas nedēļas, viss, iespējams, turpināsies tikpat haotiski. Maijā būtu netraucēti jānotiek visām mācību stundām, un eksāmeniem jāsākas tikai jūnijā. Ja gadu pagarina automātiski, tas būtu kārtējais ielāpiņš uz caurā izglītības sistēmas maisa.I.Vilkārse: Skolotājus visvairāk neapmierina tas, ka mums neļauj mierīgi novadīt izglītības standartā un plānā paredzētās stundas. Mācību gads ilgst 35 nedēļas, bet faktiski sanāk 30. Jāparedz stundas pētniecisko darbu izstrādei, karjeras nedēļai. Tiek rīkotas sacensības. Bērni piedalās koru skatēs. Nav paredzēts, ka visu dienu varētu veltīt valsts svētku pasākumiem. Šajā laikā jānotiek arī matemātikai, fizikai un citiem priekšmetiem, bet šīs stundas izkrīt.- Vai tāpēc būtu jāvienkāršo arī izglītības saturs?I.Vilkārse: Jā! Mēs uzskatām, ka nav vajadzīgs tik sarežģīts saturs. I.Jorniņa: Skolotājiem jādod lielāka rīcības brīvība. Kad Īslandē notika lielais vulkāna izvirdums un tika slēgtas lidostas, ģeogrāfijas stundās vajadzēja par to vien runāt, ko es arī darīju. Un iekavēju vienu stundu. Tāpat literatūrā. Skolotājam būtu uzreiz jāreaģē, ja kāds literāts saņēmis balvu vai aizgājis mūžībā. Bet mēs tikai dzenam uz priekšu mācību vielu, pazaudējot galveno mērķi.I.Vilkārse: Katram skolotājam gan ir tiesības mācīt pašam savu programmu. Taču joprojām valsts pārbaudes darbi nav saskaņoti, lai tas varētu notikt. Eksāmens ir tik detalizēts, ka skolotājam drošības labad jāizņem paraugprogramma no A līdz Z. – Vai jums nav bail, ka šīs labās idejas varētu pazust politiskajos manevros? Ķīli var arī «nogāzt».I.Vilkārse: Drīzāk idejas varētu pazust ministrijas mazajos kabinetiņos. Vajadzētu nomest visu veco izglītības sistēmu un radīt tās vietā jaunu, nevis domāt – pielikt pie algas vai nepielikt? Taču, manuprāt, tam nav gatavi. Paņems veco grāmatu un stumdīs šurpu turpu, spriežot, ko likt iekšā un ko ņemt ārā.I.Jorniņa: Tur jau tā lieta, ka parasti ārā neko neizņem, jo allaž šķiet, ka bērns nevarēs izdzīvot bez tādām vai šitādām zināšanām. – Ja jūs kļūsiet par pilotskolu, vai vecāku viedoklim arī būs kāda nozīme?I.Vilkārse: Mēs ceram uz vecāku sapratni. Visām izmaiņām būtu jānotiek bērna labā. Vai tad cīnāmies par izglītības satura grozījumiem, lai skolēni paliktu dumjāki? Nē, bet lai būtu interesanti mācīties un skolēns spētu zinības apgūt ar sirdi, nevis ķeksīša pēc.
