Neapmierināta ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu laulības šķiršanas lietā, Sesavas pagasta zemniece Audrone Vaļko gatavojas iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, kurai prasīs, lai viņai tiktu piešķirta cienīga daļa no kopīgās ar Sergeju Vaļko kopdzīves laikā iegūtās mantas.
«Esmu zaudējusi ticību taisnīgai tiesai, tomēr iešu līdz galam – līdz Augstākajai tiesai,» pēc Zemgales apgabaltiesas tiesas sprieduma saņemšanas saka Sesavas pagasta zemniece A.Vaļko. «Ziņas» jau rakstīja, ka 2011. gadā A.Vaļko nesamierinājās ar Jelgavas tiesas tiesneses Judītes Mauliņas spriedumu, kurā noteikts, ka sievai par deviņpadsmit kopīgas saimniekošanas gadiem no vīra nepienākas nekas. A.Vaļko iesniedza apelācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā. Tās kolēģijas sēdes priekšsēdētājas Anitas Misiunas vadībā lietu skatīja vēlreiz un atcēla Jelgavas tiesas spriedumu sadaļu par ģimenes māju «Akācijas» Sesavas pagasta Buķu ciemā, ko laulātie ieguva 1990. gadā vēl pirms zemnieku saimniecības dibināšanas. Pārējā 1994. gadā dibinātās zemnieku saimniecības «Akācijas» manta, kas tika iegādāta un vairota, pēc piecu liecinieku teiktā, līdz 2007. gadam kopīgi saimniekojot, pilnībā piespriesta vīram S.Vaļko. Zemnieku saimniecība «Akācijas» ir viena no lielākajām Zemgalē, tās īpašumā ir vairāk nekā piecsimt hektāru zemes, kā arī kustamā manta vairāk nekā miljons latu kopvērtībā. A.Vaļko savā prasībā bija pretendējusi uz tās mazāko pusi. Jau pirmajā instancē Jelgavas tiesa atzina, ka sievai būtu tiesības pretendēt uz kompensāciju par savu ieguldījumu zemnieku saimniecībā «Akācijas». Taču tādu prasību viņa nav izvirzījusi. «Vai rūpes par trim bērniem man var novērtēt kā latu par stundu vai piecus latus par dienu?!» ironizējot vaicā A.Vaļko. Saimniecībā viņa veikusi arī grāmatvedes pienākumus. Pamatojot atteikumu sadalīt zemnieku saimniecības mantu, gan Jelgavas, gan Zemgales apgabaltiesa ņēma vērā atzinumu, ka zemnieku saimniecība tika reģistrēta kā S.Vaļko individuālais, nevis ģimenes uzņēmums. A.Vaļko advokāts Juris Jurkjāns atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas spriedums ir nekorekts ne tikai no cilvēciskā viedokļa, bet arī juridiski ir pretrunā ar Satversmi, kas aizsargā ģimeni un vienlīdzīgi vērtē laulāto tiesības. Iznāk absurds, ka ilgākajā laulības dzīves posmā nav iegūta nekāda manta un tātad nav arī ko dalīt.
