Zemes strīds Jelgavā, Cukura ielā 11 aizsākās 1992. gada 10. februārī, kad LR pilsone Maiga Ginta Smilga iesniedza zemes pieprasījumu par minētā zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu.
Zemes strīds Jelgavā, Cukura ielā 11 aizsākās 1992. gada 10. februārī, kad LR pilsone Maiga Ginta Smilga iesniedza zemes pieprasījumu par minētā zemesgabala piešķiršanu īpašumā par samaksu. Strīds atrisināts šomēnes. Tiesa, atrisinājums ir šķietams, bet veids, kā tas panākts, – visai apšaubāms.
Saskaņā ar 21.10.1936. pirkuma – pārdevuma līgumu īpašuma tiesības uz zemi Cukura ielā 2531m2 platībā ir apstiprinātas Lidijai Alksnei. 1937. gada 15. martā starp laulātajiem Frici Alksni un Lidiju Alksni tika noslēgts laulības līgums, paredzot visas mantas šķirtību un norādot, ka L.Alksnes atsevišķa manta ir zemesgabals Jelgavā, Cukura ielā 11. 1936. gadā tūdaļ pēc zemes pirkuma minētajā zemesgabalā sākās divstāvu nama būve.
1937. gadā ēka atradās jau zem jumta, bet 1938. gada vasarā tās būve bija pabeigta un ar tam laikam raksturīgo mājas iesvētīšanu Lidija un Fricis Alkšņi ar meitiņu Taigu pārcēlās tajā uz pastāvīgu dzīvi.
Nams, kas atrodas uz šīs zemes, laulības līgumā netika iekļauts, tāpēc, šķirot Lidijas un Friča Alkšņu laulību, ar 1950. gada 10. oktobra tiesas spriedumu F.Alksnim atzītas īpašuma tiesības uz 1938. gadā Cukura ielā 11 uzceltās mājas pusi, kuru viņš 1951. gadā pārdeva par 1200 rbļ. – par 600 rbļ. katru no abiem īrnieku dzīvokļiem otrajā stāvā. 1957. gada 11. maijā L.Alksne par 25000 rbļ. atpirka uz savas meitas vārda vienu no īrnieku dzīvokļiem. Tomēr, kā jau noprotams no šā sarežģītā gadu un pirkšanas – pārdevuma līgumu uzskaitījuma, Lidija Alksne sev piederošo zemes gabalu (kā atsevišķu mantu), uz kura atrodas minētā māja, nav nekad pārdevusi. Taču jau 1951. gadā, kad F.Alksnis pārdeva pusi mājas, jaunie saimnieki patvaļīgi sāka dalīt un apsaimniekot L.Alksnei piederošo zemi, uz kuras sešdesmitajos gados bija paredzēts uzbūvēt piecstāvu īres namus – tādus pašus kā Pļavu ielā 1a, kur ēka arī uzbūvēta uz privātas zemes, to konfiscējot likumīgajiem īpašniekiem. Minētā piecstāvu daudzdzīvokļu māja, paldies Dievam, no daudzajiem projektiem ir vienīgais šajā privātajā rajonā realizētais.
Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētājs Uldis Ivans pašlaik mēģina veikt zemes konfiskāciju deviņdesmito gadu stilā, ignorējot L.Alksnes (mirusi 01.12.95.) mantinieces Sandras Bogdanovas zemes īpašuma tiesības uz zemesgabalu Jelgavā, Cukura ielā 11, gr. 52/43, kā arī ignorējot visus dokumentus, kuri pierāda, ka L.Alksne, bet tagad Sandra Bogdanova tiešām ir minētā zemesgabala īpašniece un ka tas nekad nav ticis nevienam pārdots. Naivi ir tie, kas iedomājas, ka zemes īpašumu pārdot var tikai zemes īpašnieks. Jelgavas Domes Zemes komisijas 13. maija lēmums Nr.10/2 paredz pretējo. Saskaņā ar šo lēmumu, par kuru likumīgā zemes īpašniece netika brīdināta, Maiga Ginta Smilga par 16,20 privatizācijas sertifikātiem Latvijas Hipotēku un zemes bankā trīs mēnešu laikā drīkst iegādāties S.Bogdanovai piederošo zemi.
Zemes komisijas priekšsēdētājs U.Ivans (kuram šis jautājums, viņa vārdiem izsakoties, esot jau «līdz kaklam») uzskata, ka likumīgie īpašnieki par notiekošo nav jābrīdina. Fakts, ka S.Bogdanova atsakās pārdot savas vecāsmātes zemi, acīmredzot Domes Zemes komisijai ir mazsvarīgs.
Zemes īpašniece S.Bogdanova par savu zemi kaut kad saņems 16,20 sertifikātu. To vērtība nedaudz pārsniedz makulatūras vērtību, bet derīguma termiņš…
Vienīgā iespēja, kā zemes īpašniekiem aizstāvēt savas likumīgās tiesības, ir apelēt pie tiesas taisnīguma. Domājams, tiesa atcels šo Zemes komisijas lēmumu kā vienu no daudzajiem nelikumīgajiem Domes lēmumiem. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kādēļ šis «process» norisinājies tik slepeni.
Veids, kādā Domes Zemes komisija pārdod (konfiscē) īpašniekiem jau ceturtajā paaudzē piederošo zemi, vedina domāt, ka ir kāds, kurš grib iegūt sev īpašumu pašā pilsētas centrā, bet pagaidām vēlas būt anonīms.
