Biedrība
„Jaunatnes līderu koalīcija” (JLK) ar 2012.gada janvāri ir
uzsākusi īstenot
projektu „Interešu aizstāvība
jaunatnes politikas jomā Latvijas reģionos”.
Projekts tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda
1.5.2.2.2.apakšaktivitātes „Nevalstisko organizāciju
administratīvās kapacitātes stiprināšana”, kuru administrē Valsts
Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, ietvaros.
Projekta ietvaros, paralēli apmācībām un reālam interešu
aizstāvības aktivitātēm, tiek apkopoti arī jaunatnes politikas
ekspertu viedokļi par esošo situāciju Latvijas
pašvaldībās.
Jaunatnes likums nosaka, ka pašvaldības plāno darbu ar
jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības
plānošanas dokumentus. Šī norma ir spēkā no 2011.gada sākuma un
šādam dokumentam – saukšu to par jaunatnes politikas stratēģiju
– šobrīd jābūt pieņemtam katrā
pašvaldībā. Ar desmit pašvaldību jaunatnes politikas stratēģijām
var iepazīties portālā www.jaunatneslietas.lv.
Pieļauju, ka atsevišķu pašvaldību stratēģijas šajā portālā nav
publicētas, vairākās pašvaldībās šobrīd notiek aktīvs darbs pie
stratēģijas izstrādes. Tomēr aktuāls ir jautājums viens –
kad visās pašvaldībās tiks apstiprinātas
jaunatnes politikas stratēģijas, kāds būs
to saturs, kā arī cik lielā mērā tiks nodrošināta jauniešiem
iespēja līdzdarboties stratēģiju izstrādē?
Ir vairāki (apmēram 20) labās prakses piemēri, kā attīstīt
jaunatnes politiku pašvaldībās Latvijā. No vairāk ka 100
pašvaldībām valstī!!!! Diemžēl, stipri ar pārsvaru uzvar „sliktā
prakse”. JLK projekta jau esošie rezultāti parāda, ka daudzviet
sarežģījumus rada pat vienkārša politiska lēmuma pieņemšana par
jaunatnes politikas stratēģijas izstrādes uzsākšanu (Lēmums:
Pieņemt zināšanai!). Daudzviet liegtas vai ierobežotas jauniešu
garantētās tiesības iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējoša
pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā (netiek organizētas
Jaunatnes lietu komisijas sēdes, kurās viedokli paust vēlas
jauniešu organizācijas vai jauniešu iniciatīvu grupas / jaunieši
netiek ielaisti novada domes sēdes norises telpā, u.c.).
Protams,
var analizēt un diskutēt par jau apstiprināto stratēģiju atbilstību
jaunatnes politikas pamatprincipiem un valsts jaunatnes politikas
attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, bet tas ir labāk nekā
nekas.
Bet ko darīt ar pašvaldībām, kuras ignorē Jaunatnes likumā
noteikto pienākumu?
Runāt atkārtoti ar pašvaldību un
pārliecināt, ka likums jāpilda? Iesaistīt Izglītības un zinātnes
ministriju, jo tās kompetencē ir nodrošināt pašvaldību darba ar
jaunatni plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas metodisko vadību?
Varbūt iesaistīt plānošanas reģionus, jo viņi plāno attiecīgo
pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā jomā?
Rakstīt sūdzību Tiesībsargam vai Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijai? Iesūdzēt
pašvaldību administratīvajā tiesā?
Kā
redzams, dzīvojam demokrātiskā valstī – iespējas ir! Bet varbūt
vienkārši un draudzīgi, iesaistot nozares ekspertus, novadu
jauniešu organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas soli pa solim
īstenojam Jaunatnes likumā noteikto un uz jauniešu interesēm
vērsto? Iesaistām jauniešus lēmumu pieņemšanā par viņu pašu dzīves
kvalitātes attīstību? Sadarbojamies un iegūstam pievienoto vērtību
novadu attīstībai? Rīkojamies!
Jaunatnes politikas eksperti: Andris Grafs, Inese
Šubēvica
___________________________________________________________________________
Šī publikācija
ir sagatavota projekta „Interešu aizstāvība jaunatnes politikas
jomā Latvijas
reģionos” (Līgums Nr.
1DP/1.5.2.2./11/APIA/SIF/031/53) ietvaros. 92,07 % no projekta
finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.
Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās
kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar
Sabiedrības integrācijas fondu. Par šīs publikācijas saturu atbild
Biedrība „Jaunatnes līderu koalīcija” un tā neatspoguļo Eiropas
Savienības oficiālo viedokli
