Direktora Artūra Puķīša galvenā rūpe šajās dienās – Jelgavas Mūzikas vidusskolas 90 gadu jubilejas svinības 28. aprīlī.
Tagadējo nosaukumu – Mūzikas vidusskola – pilsētai tik svarīgā mācību iestāde gan iegūst tikai pēc Otrā pasaules kara, bet Jelgava ir pirmā Latvijā, kur 1921. gadā tiek dibināta Tautas konservatorija. Tās dibinātājs bija komponists Jēkabs Mediņš, kurš pavada divdesmit trīs ražīgus (no 1921. līdz 1944. g.) gadus, veidojot ne tikai jaundibināto skolu, bet arī Jelgavu kā kultūras centru, daudzās mūzikas dzīves jomās pat konkurējot ar netālo galvaspilsētu.Jelgavas Mūzikas vidusskolas nosaukumu mācību iestāde, kas tobrīd atradās Uzvaras ielā 47, ieguva 1946. gadā. Audzēkņu skaitam augot, 1960. gadā skolu pārcēla uz plašākām telpām Lapskalna ielā 2. Vēl pēc vienpadsmit gadiem atklāja jaunu mācību korpusu un koncertzāli.Deviņdesmit gados skolas darbība bijusi divpadsmit direktoru pārraudzībā. Šobrīd tas ir Artūrs Puķītis.– Kā kļuvāt par Jelgavas Mūzikas vidusskolas divpadsmito direktoru?Ceļš līdz tam bija garš un «līkumots». Vēl mācoties Mūzikas vidusskolas trešajā kursā, sāku mācīt toreizējā Elejas mācību punktā – skolas filiālē. Kad absolvēju vidusskolu, sāku strādāt Jelgavā.– Absolvējāt klarnetes klasi?Jā, 1976. gadā. Mēs ar Žoržu Siksnu šajā skolā bijām pēdējie Jūlija Grūtupa audzēkņi. 1980. gadā iestājos Latvijas Valsts konservatorijā, Pedagoģijas fakultātē, bet beidzu 1986. gadā kā klarnetists. Jelgavas Mūzikas vidusskolā par pedagogu nostrādāju līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam. Un tad uz kādu laiku aizgāju.– Pārtraukums sanāca ilgs?Diezgan, apmēram 15 gadu, turklāt atpakaļ uz skolu atnācu kā saimniecības daļas vadītājs. Toreiz vadības maiņas dēļ te bija tāds juku laiks, ko svētku reizē īpaši cilāt negribas. Tā bija vasara, kad faktiski skolā nebija neviena cilvēka, un es atnācu pastrādāt uz vienu mēnesi… Tā arī paliku.– Un pa tiem 15 gadiem?Darīju visu ko. Būvēju mājas, audzēju puķes. Būtībā es piederu tiem cilvēkiem, kuri vienmēr nodarbojušies ar puķkopību. Mūzika man nekad nav bijusi naudas pelnīšanas lieta.Kad aizgāja pāris gadu par direktoru nostrādājušais Pēteris Rudzītis, mani «ielika» par tā saucamo «pienākumu izpildītāju». Vēl pēc diviem gadiem (2010. gadā) kļuvu pilntiesīgs direktors.– Cik liels ir jūsu kolektīvs, un kā, jūsuprāt, Jelgavas Mūzikas vidusskola kotējas līdzīgu iestāžu vidū?Pašreiz 58 mācās Mūzikas vidusskolā un vairāk nekā 400 audzēkņu ir tā saucamajā «mazajā» jeb bērnu skolā. Par viņu profesionālo sagatavotību rūpējas vairāk nekā astoņdesmit pedagogu. Plus vēl tehniskie darbinieki.Es domāju, ka noteikti neesam sliktāki par citām skolām. Līmeni parāda, piemēram, dažādi konkursi, kur mūsējo panākumi ir regulāri un stabili. Un, protams, tie, kas turpina studijas gan Latvijas, gan ārzemju mūzikas augstskolās.Katrai Mūzikas vidusskolai laika gaitā veidojusies arī sava specifika. Mēs visatpazīstamākie laikam esam ar tā saucamo džeza jeb mūsdienu ritmiskās mūzikas nodaļu, ko vada Raitis Ašmanis, daudzi grib mācīties klavieres speciāli pie Silvijas Audres, nu arī pie Meldras Krūmiņas, arī citiem.Esam sākuši «celt augšā» stīgas, pozitīvas izmaiņas arī vokālistu nodaļā. Visus izcilniekus dažos teikumos nepieminēsi, tāpēc ar uzvārdu saukšanu neforsēšu, lai pārējie svētku reizē neapvainotos.– Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācās ne tikai jūsu «mazās» skolas beidzēji, bet arī jaunieši no citurienes?Jā, un attiecība ir gandrīz puse uz pusi. Savējos, protams, pazīstam labāk, bet jāņem vērā, ka Mūzikas vidusskolu Latvijā ir krietni mazāk nekā tā saucamo bērnu mūzikas skolu. Tādā ziņā labs risinājums ir līgums ar LLU, un tagad varam atbraucējiem piedāvāt dienesta viesnīcu.– Vai izvēlēties mūziķa profesiju mūsdienās nav pārāk riskanti?Ja runājam par nodrošinājumu ar darbu, domāju, ka labam mūziķim ko darīt vienmēr atradīsies. Ja vien pats nemeklēsi problēmas, aizraujoties ar alkoholu vai citām blakus lietām.Ja runājam par konkrētām specialitātēm, piemēram, pūtējiem, tad tagad ir brīdis, kad metāla pūšaminstrumentu spēlētāju katastrofāli trūkst visā Latvijā un jāpriecājas gandrīz vai par katru, kurš atnāk. Un ja nu vēl tāds jaunais censonis paliek mācīties Mūzikas vidusskolā…– Vai to, ka Jelgavā ir Mūzikas vidusskola, pietiekami jūt pilsētā?Domāju, ka nu jau Jelgavas kultūras dzīve nav iedomājama bez Mūzikas vidusskolas aktīvas koncertdarbības. Retais pasākums pilsētā norit bez mūsu audzēkņu līdzdalības, un kur nu vēl lielie projekti – Aigara Meri vadītie Jelgavas kamerorķestra koncerti, ikgadējie skolas audzēkņu koncerti Jelgavas kultūras namā, par tradīciju kļuvušas arī Ziemassvētku uzstāšanās Sv.Annas katedrālē, pilsētnieki tiek laipni aicināti uz pasākumiem mūsu pašu koncertzālē (kas gan arvien vairāk sāk «ilgoties» pēc remonta). Labu atbalstu saņemam no pašvaldības, bez kuras palīdzības nebūtu iespējams īstenot lielos muzikālos projektus, pilsētas Dome palīdz arī ar iespējām aizbraukt uz kādu konkursu, cenšas stimulēt labākos un centīgākos.– Arī 90 gadu jubilejas koncerts notiks Jelgavas kultūras namā. Vai varam mazliet ielūkoties tā programmā?Uzstāsies mūsu labākie spēki gan no pašreizējo audzēkņu, gan absolventu (Sintija Šteinkopfa, Lauris Reiniks, Edgars Jass, Žoržs Siksna) vidus. Jelgavas kamerorķestris, Jelgavas bigbends, jauktais koris, akordeonistu, koklētāju un citi ansambļi.Ieeja koncertā būs bez maksas, un uz to aicināts ikviens mūzikas mīļotājs.
