Šovakar pulksten 19 galerijā «Suņa taka» (Dobeles ielā 68) kārtējā (tā droši vien var atļauties teikt par ceturto pasākumu) cikla «Sarunas par mākslu» tikšanās. Šoreiz Vecpilsētas galerijā aicināts režisors, improvizators un mūziķis Varis Klausītājs.
V.Klausītājs «Suņa takā» un tās romantiskajā apkaimē arī līdz šim manīts visai bieži, bet šoreiz viņš mazāk klausīsies vai skatīsies pats, bet gan stāstīs un rādīs interesentiem savu «Versiju par zīmējuma teātra vēsturi Latvijā» – vismaz tāds ir pasākuma oficiālais nosaukums.Varis jau labu laiku nodarbojas ar mēģinājumiem «sadraudzēt» teātri ar vizuālo mākslu. Līdz šim tapušas četras izrādes – «Vilks», «Pasakas par ņukucīti», «Lūdzu» un «Dzejtaurenis», kurās balta vai melna (bet tukša – sākumā) lapa pasākuma laikā pārvēršas par īstu zīmējumu.«Katra no uzvestajām izrādēm ir citādāka, bet tas nav tikai tāpēc, ka tajās piedalās dažādi cilvēki: vai nu aktieri, vai profesionāli gleznotāji,» sarunā ar «Ziņām» pastāstīja V.Klausītājs. Pat «Pasakas par ņukucīti» un «Dzejtaurenis», lai gan abās iedvesmas pamatā bijuši Aivara Neibarta literārie darbi.«Stāsts ir tikai stāsts līdz brīdim, kad to ierauga, bet ieraudzīt to palīdz parasts zīmējums. Runā, ka katrs var uzrakstīt vismaz vienu stāstu, nodejot vienu deju, noskaitīt vienu dzejoli un uzzīmēt vienu zīmējumu, pārliecāt par to ar zīmējuma teātra palīdzību mēģina V.Klausītājs.«Versija par zīmējuma teātra vēsturi» ir ceturtā ciklā «Sarunas par mākslu», ko galerijā «Suņa taka» savulaik aizsāka mākslas zinātnieka Māra Branča priekšlasījumi, ar īstu un atraktīvu «Fototeātri» turpināja Harijs Daina Liepiņš, bet lielākoties kā keramiķe pazīstamā Ilze Emse-Grīnberga iepazīstināja ar savu pieredzi un redzējumu par animāciju.Tomēr tas nenozīmē, ka uz tikšanos ar V.Klausītāju nedrīkst ierasties tie, kas nav apmeklējuši iepriekšējās nodarbības. Vienīgais organizatoru lūgums – iepriekš piezvanīt pa tālruni 29491395 (vai rakstīt [email protected]), jo vietu skaits galerijā «Suņa taka» nav neierobežots.
