Sirsnīgā, biedriskā atmosfērā piektdien atceres sarīkojumā pulcējās ap simts Jelgavas pilsētas, Ozolnieku un Jelgavas novadu iedzīvotāju, kuri piedalījušies 1986.gada 26.aprīlī notikušās Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku likvidēšanā.
Katastrofas seku likvidētājiem pateicās visu triju pašvaldību vadība, kā arī Ukrainas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāvji, sapulcējušos uzrunāja arī biedrības «Černobiļa» vadītāji Arnolds Vērzemnieks un Ilmārs Bruņinieks, kurš tolaik Latvijā vadīja Civilās aizsardzības štābu. I.Bruņinieks minēja, ka tikai mūsdienās, pateicoties lielākai atklātībai, ir kļuvis zināms, ka pirms Černobiļas ceturtā bloka katastrofas Padomju Savienības atomelektrostacijās bija notikušas vēl divpadsmit nopietnas avārijas. Tūlīt pēc liktenīgā 1986.gada 26.aprīļa Latvijā bija izvērsti 468 radiācijas novērošanas posteņi. Nedaudz augstāks radiācijas fons novērots Saldus un Kuldīgas pusē, bet kopumā Latvijai radioaktīvie mākoņi pārgājuši pāri.Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieks Antans Vaičaitis portālam zz.lv atklāj, ka 1986.gada vasarā ticis iesaukts virsdienestā un Černobiļā ar smago pašizgāzēju vedis piesārņoto zemi. Viņš atzīst, ka katastrofas seku likvidēšanā netika ievērotas drošības normas. «Tās pašas radioaktīvās drēbes, tie paši zābaki man bija līdz pēdējam brīdim,» atceras A.Vaičaitis. Veselība tika nopietni bojāta, tagad viņš cieš no tā, ka izdrūp zobi, bet to protezēšanai černobiliešiem valsts atbalsta nav. Agrākais Jelgavas rajona «Lauktehnikas» šoferis Nikolajs Hodčenkovs atceras, ka tolaik bijusi doma katastrofas sekas likvidēt pēc iespējas ātrāk – lai radiācija neizplatās tālāk. Viņš atzīst, ka tagad ģimene un darbs palīdz uzturēt možu garu. Diemžēl pašlaik viņš ir darba meklējumos. Gan N.Hodčenkovam, gan A.Vaičaitim un vairākiem citiem sarīkojuma dalībniekiem, piedaloties Černobiļas katastrofas seku likvidācijas darbos, bija mazāk par divdesmit sešiem gadiem. Tikai vēlāk Padomju Savienībā tika pieņemts rīkojums tur neiesaistīt jaunus vīriešus līdz 28 gadu vecumam. Pēc pašvaldību sniegtās informācijas Jelgavā dzīvo 80, Jelgavas novadā – 38, bet Ozolnieku novadā – 18 černobilieši.
