2014. gads varētu būt pirmais tiešām reālais termiņš, kad Latvijā būtu iespējams ieviest eiro. Jāatgādina, ka iepriekš noteiktie bija 2008. un 2010. gads, taču tie izrādījās nereāli, jo mūsu valstij tā arī neizdevās iekļauties Māstrihtas kritērijos, proti, finanšu rāmī, kuram jāatbilst valsts ekonomikai, lai tā varētu pretendēt uz eiro ieviešanu.Maiņa bankās vai pastāLai izdotos sagatavoties eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrijas paspārnē izveidota Eiro grupa. Tās vadītāja Dace Kalsone informē, ka eiro ieviešanas mērķim tapušas piecas darba grupas ar konkrētiem uzdevumiem katrai no tām. Pirmā ir valsts administrācijas darba grupa – tā ir atbildīga par normatīvo ietvaru, par to, lai normatīvie akti tiktu konverģēti atbilstoši tām prasībām, ko nepieciešams ievērot, esot eirozonā. Svarīgi, lai mūsu galvenie likumi atbilstu noteiktām prasībām eiro ieviešanas brīdī. Šī pati darba grupa izstrādā arī eiro ieviešanas likumprojektu. «Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka Latviju, lai uzņemtu eirozonā, vērtēs ne tikai atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, bet arī tam, kā būs sakārtota tiesiskā bāze. Nākamajā gadā attiecīgie normatīvie akti noteikti jāvirza uz Saeimu. Šī darba grupa arī strādā, lai valsts informatīvās sistēmas no 2014. gada 1. janvāra pielāgotu eiro valūtai,» teic D.Kalsone.Otra – naudas un maksājumu sistēmas darba grupa. Tās svarīgākais uzdevums ir saistīts ar skaidrās un bezskaidrās naudas raitu apmaiņu. Šis darbs norisinās sadarbībā ar Latvijas Banku, komercbankām un Latvijas Pastu (LP), kā arī atsevišķām ministrijām. Pašlaik tiek vērtēts, kāds ir katra attiecīgā finanšu pakalpojumu sniedzēja pārklājums Latvijā. Paredzēts, ka perspektīvā būs pieejams arī saraksts ar tām LP nodaļām, kurās būs iespējams veikt naudas apmaiņu. «Vietās, kur Latvijas Pastam līdzās ir pa kādas komercbankas nodaļai, LP naudas maiņu veikt vienkārši nav jēgas,» norāda Eiro grupas vadītāja.Trešā ir finanšu sistēmas darba grupa, kas vērtē finanšu un kapitāla tirgus migrāciju. Tā raugās, lai kapitāla un vērtspapīru sistēma būtu sakārtota. Tas ir būtiski, lai būtu skaidrs, kā migrēs akciju, vērtspapīru nomināli.Ceturtā – nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nefinanšu sektora jeb patērētāju tiesības. Tās pamatuzdevums būs nodrošināt kampaņu, kuras pamatā – iespējama memoranda noslēgšana starp uzņēmumiem, ka, pārejot no latiem uz eiro, tie apņemas ievērot cenu nomaiņu, tās neapaļojot uz augšu. «Tā būtu kā solidaritāte ar patērētāju – paredzēts, ka uzņēmumiem, kuri pievienosies šim memorandam, tiks piešķirtas speciālās pazīšanās zīmes, lai patērētājs, tādu ieraugot, varētu būt drošs, ka attiecīgajā kompānijā cenu nomaiņa notiek godīgi. Šajā procesā būs iesaistīts gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Sabiedrisko pakalpojamu regulēšanas komisija,» norāda D.Kalsone.Piektās darba grupas darbs ir saistīts ar plašu sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā.Bezmaksas konvertācijaAktuāls ir jautājums, kā izpaudīsies pāreja uz eiro un kā to izjutīs iedzīvotāji. Finanšu ministrijā uzsver, ka, sākoties eiro ieviešanas dienai, visās iestādēs, kurās ir gan fizisko, gan juridisko personu konti, līdzekļi tiks konvertēti no latiem uz eiro. Automātiski tiks konvertēti visi bezskaidras naudas līdzekļi, tas notiks bez maksas. Kontu numuri saglabāsies – šajā ziņā nekas nemainīsies. «Naktī no 31. decembra uz 1. janvāri cilvēki varēs turpināt svinēt Jauno gadu un nemaz nepamanīs, ka viņu kontos nauda ir konvertēta no latiem uz eiro,» teic D.Kalsone. Turklāt vēl divas nedēļas veikalos par precēm būs iespējams maksāt ar latiem, bet atlikums viņiem tiks izsniegts eiro. Šobrīd tiek prognozēts, ka naudas maiņa norisināsies atbilstoši jau noteiktajam Latvijas Bankas kursam, proti, 0,702804 lati par vienu eiro.Jāiemaksā piecus gadusTāpat kā dalība jebkurā organizācijā, arī šajā monetārajā savienībā tā nozīmē noteiktas saistības, ar kurām ir jārēķinās. 2010. gada decembra Eiropadomes sanāksmē tika panākta vienošanās par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izstrādi un ieviešanu. Plānots, ka jaunais ESM sāks darboties jau nākamajā gadā – 2013. gada vidū –, un tam būs četras galvenās iezīmes. Būtiskā – ESM kapitāls būs 700 miljardi eiro, efektīva aizdošanas kapacitāte plānota 500 miljardu eiro apmērā. Šis kapitāls dalīsies iemaksātajā kapitālā 80 miljardu eiro apmērā, kā arī kapitālā uz pieprasījumu, kas būs 620 miljardi eiro. Iemaksātais kapitāls tiks nodrošināts piecu gadu laikā, sākot ar 2013. gada jūliju, atbilstoši pielemtajai attiecīgās dalībvalsts kapitāla atslēgai, kas pamatā balstās uz Eiropas Centrālās bankas kapitāla atslēgu. Paredzēts, ka iemaksas ESM kapitālā tiek mainītas brīžos, kad eiro zonai pievienojas kāds jauns dalībnieks. Tāpat jaunajām eiro zonas dalībvalstīm tiks piemērota iemaksu ESM kapitālā atlaide 12 gadu no iestāšanās eirozonā brīža.Latvijai, pievienojoties eirozonai un iestājoties ESM, iestāšanās gadā būs jāsāk iemaksāt arī ESM kapitālā. Tas būs jāveic piecos maksājumos piecu gadu laikā. Kā informē D.Kalsone, mūsu maksājums eirozonai būs apmēram 28 miljoni latu gadā, šo summu maksājot piecus gadus.Vērtēs ilgtermiņāAttiecībā uz Māstrihtas kritērijiem jāteic, ka tas, cik lielā mērā Latvija tiem atbilst vai neatbilst, tiks noteikts nākamā gada aprīlī. Galvenie no tiem – inflācija un ilgtermiņa procentlikme. Šos aspektus vērtēs laika posmā no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam. Respektīvi, šie rādītāji tiks fiksēti nevis vienā konkrētā mirklī, bet gan vērtēta to attīstības tendence. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu fiksēs konkrēti, par pamatu ņemot situāciju 2012. gadā, kā arī tiks vērtētas prognozes. «Tas tiks darīts, lai nebūtu tā, ka 2012. gads tiktu pabeigts ļoti veiksmīgi, taču ieplānojot nesamērīgus izdevumus 2013. gadā,» piebilst D.Kalsone.Kopumā izmaiņas gaidāmas apmēram 100 dažādos likumos. Jau līdz šā gada beigām Saeimā jāpieņem Eiro ieviešanas likums. Tam sekos likums par Latvijas Banku un Valsts statistikas likums. Pēc tam katram resoram jāpārskata savā kompetencē esošie visi tie normatīvie akti, kuros kaut vienā vietā ir minēts jēdziens «lati». Šie dokumenti tiks skatīti paketē, lai neveidotos situācija, ka, atverot kādu likumu, lai to grozītu eiro ieviešanas dēļ, realitātē tajā tiktu «iegrozīts arī kaut kas cits». Šis likumu pakešu princips būs arī tāpēc, lai normatīvo aktu labošanas darbs notiktu operatīvi un likumdevējs šim darbam neveltītu visu nākamo gadu, skatot pa vienam likumam. «Normatīvo aktu maiņas «poga» tiks spiesta tikai pēc valūtas maiņas kursa noteikšanas, tātad – pēc uzaicinājuma iestājai eirozonā saņemšanas. Nebūs tā, ka šie dokumenti tiktu nepārtraukti mainīti šurp un turp,» piebilst Finanšu ministrijas pārstāve. NEVAJAG STEIGTIES Kalvis Vītoliņš, uzņēmējs, bijušais VID Galvenās muitas pārvaldes vadītājs Eiro ieviešanas jomā Latvijai vajadzētu realizēt sev izdevīgu politiku. Proti, visiem stāstīt, ka, protams, mēs vēlamies ieviest eiro un tiecamies uz to, bet patiesībā vismaz pagaidām nemaz nesteigties to darīt. Valsts politikas pakārtošana Māstrihtas kritēriju ievērošanai jau tūlīt prasa zināmus upurus – tas šobrīd ir redzams gan attiecībā uz mūsu nodokļu politiku, gan arī valsts attīstību kopumā. Ir skaidrs – lai ierobežotu inflāciju, nedrīkst palielināt izdevumus, bet tas savukārt ierobežo attīstību.
