«Silavas valsis» vai «Augu nakti pogo lakstīgalas», «Dziesma, ar ko tu sācies»… Nakts sapnis man atkal sakurinājis atmiņu ugunskuru. Varbūt tāpēc, ka «Zemgales Ziņās» internetā skatos foto galeriju no Jelgavas Speciālās internātskolas jubilejas svinībām un telefona sarunā ar mammu Guntu uzzinu, ka šogad aprīlī Jelgavā svinētas divu skolu jubilejas – internātskolai – 50 un Jelgavas Mūzikas vidusskolai – 90. Šis pretskats veltīts abām jubilejā! Mēs, Jelgavas internātskolas skolotāju bērni, gaidījām balles skolas zālē, jo drīkstējām tur piedalīties, klausīties orķestra mūziku, ko bieži spēlēja mans tētis Jānis Micāns ar savu orķestri. Avīzē jubilejas fotogrāfijās aktu zālē pirmajā rindā redzu sēžam skolas dibinātāju un pirmo direktori Zentu Briģi. Viņu mūži bijuši cieši saistīti, un es varu iedomāties, cik daudzi «Paldies!» jāuzklausa…. bet sapnī jau man kājās Jelgavas Mūzikas vidusskolas izlaiduma kurpes – melnas augstpapēžu balles kurpes –, un pa ielām sapnī skrienu viegli un priecīgi. Ir pienācis mūzikas skolas izlaidums, kā pirms daudziem gadiem – ziediem rotāti krēsli, zāles parketa koka dēlīši svinīgi spīd pēc apkopējas Ernas Straujās pulējuma. Atmiņā palikuši Mūzikas vidusskolas kursa audzinātājas kordiriģentes Aijas Grūtupas teiktie ceļavārdi, bet varbūt līdz galam tos izprotam vēlāk, kad pati dzīve saliek akcentus. Un atkal pazib doma par ballēm, šoreiz jau mūzikas skolā, kur mēs līdz rīta gaismai dejojām ar draugiem un saviem pedagogiem. Kad atmiņas stāstu dēlam, viņš netic: kas tas par momentu – skolotājs dejo ar savu audzēkni? Jā, es atbildu, mēs spējām kopā mācīties un tai pašā laikā just prieku no tā, ko darām svētkos. Mēs dejojām!Vēl viena atmiņu glezna skolas jubilejas reizē – pasniedzējas Felicitas Šnē mūzikas vēstures stundas, kad ceriņi saziedējuši ap skolu. Skolotāja toreiz mums mūzikas vēstures stundā uzlika plati un atskaņoja Pēteri Čaikovski. Skolotāja, mūziku klausoties, raudāja, bet mēs – pēc kursa vakara negulētas nakts miegs pārspēja…Agrie rīti. Jelgavas tirgus, kur dienas rosība. Gar to katrs ejam ievingrināt savu instrumentu dienas skanībai. Bet tirgū iegādātos mazos ziedu pušķus skolas puiši jau nes dāvināt meitenēm. Tāds bija mūsu laiks. Skolu jubilejas skaita pēc izlaidumiem. Skolas izlaidums – tas ir kā palaist putnu no ligzdas un atļaut viņam lidot. Šogad atkal daudzi citi jaunieši, Jelgavā vidusskolas absolvējot, ir gatavi doties tālāk dzīvē. Mani ceļa vārdi: «Mēs aiziesim un atnāksim – gudrāki, izglītotāki un tomēr – jelgavnieki!»P.S. Eksāmenu laikā ir labi jāēd, jāguļ un, galvenais, – jātic savai zvaigznei!
