Rītvakar Jelgavas 4. vidusskolas koncertzālē – Latvijas labākā sieviešu kora «Spīgo» solokoncerts.
Ne gluži no katra afišu staba pilsētā, bet vismaz no Jelgavas 4. vidusskolas mājas lapā, pašā skolā un vēl dažviet izvietotiem plakātiem savus muzikālās (vai varbūt jaunības) enerģijas viļņus netveramā ēterā raida pulciņš jaunu un aizrautīgu meiteņu. Mākslinieciskā ziņā plakāts, kā mēdz teikt, līmenī. Atbilstoši tajā ietvertajai vēstij – aicinājumam uz «Spīgo» koncertu kora dubultalbuma izdošanas dienā.Latvijas labākais sieviešu koris (XXIV Vispārējie Dziesmu svētki 2008. gadā) un Lielās balvas ieguvējs X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2010. gads) «Spīgo», kā izsakās diriģente Liena Celma, «latiņu uzcēlis tik augstu, ka atkāpties vairs nav kur». Tādēļ jau kā pašsaprotams tiek uztverts arī augstais novērtējums pilsētas pavasara koru skatē. No citiem koriem šogad gan gadījies dzirdēt arī iebildes, piemēram, neierastākas interpretācijas esot saņēmušas mazāk punktu. Tas gan neattiecas uz «Spīgo», kam par kopējo punktu skaitu nav iemesla sūdzēties, tomēr zināmu neizpratni raisot atšķirīgais žūrijas locekļu vērtējums. «Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss un Ints Teterovskis mums deva vairāk par divdesmit punktiem, bet Aira Birziņa tikai 19,» ievērojusi Liena Celma.«Žūrijai vienmēr taisnība,» nosaka Līga Celma-Kursiete, kas, kā jau kora mākslinieciskajai vadītājai piedienas, atsteigusies uz «Spīgo» mēģinājumu, turpmāk uzņemas arī galveno sarunas «smagumu». «Cik tādas skates ir laba lieta, tas, manuprāt, vispār ir ļoti diskutabls jēdziens,» domā Līga. «Tāds koris kā mūsējais var atļauties gatavot skates repertuāru un pēc tam padziedāt arī kaut ko citu, bet, ja ierindas korim divus gadus jādzied tikai dziesmu svētku repertuārs un turklāt ne gluži viss no tā iet pie sirds, tad laiks pirms svētkiem var sanākt pat ļoti smags.»– Mūsu tikšanās iemesls tomēr ir cits, un dziesmu svētki būs tikai nākamajā gadā. Tagad dienas kārtībā – «Spīgo» dubultalbums. Kad iepriekšējo reizi sarunājāmies pēc kora uzvaras Krakovas festivālā decembrī, teici, ka viss jau ir iedziedāts, atlicis vien samiksēt, un tehniski tas ir tikai laika jautājums. Bet, ja pavisam atklāti, tad pirmo reizi par topošo disku ieminējies, pat īsti neatceros, kad…Neslēpšu – tas bija 2008. gads, kad guvām panākumus lielajos dziesmu svētkos. Un gribējās nevis parastu disku, bet tieši dubultalbumu. A capella diskā lai ir skaistas un mūsu sirdij tuvas kora dziesmas, bet otrajā – lielās formas, tādas kā Broņus Kutāviča oratorija «Pēdējais pagānu rituāls», uz kuru un citiem lieldarbiem balstījām savus solokoncertus.– Ja pagājis tik nopietns laika posms, vai nav tā, ka daļa meiteņu, kuras sāka darbu pie šā albuma, vairs nemaz nedzied korī «Spīgo»?Tā ir ar lielāko tiesu dziedātāju. Disku ierakstīt sāka viena paaudze, bet tās meitenes, kuras piedalījās pēdējos lielo formu ierakstos, dziedās rītvakara koncertā.Ļoti gribējās tieši konceptuāli saistītu albumu, lai nav vienkārši samests kopā tas, ko protam dotajā brīdī. A capella dziesmas tapa ātrāk, pirmo, šķiet, ierakstījām «Līdz pošami miužeņami» (komponiste Līga Celma – red.). Savukārt pie lielās formas skaņdarbiem (B.Kutāviča oratorija, Boba Čilkota «Mazā džeza mesa» un daļas no Pētera Butāna «Mīlestības dziesmu cikla») bija krietni jāpiestrādā, tāpēc arī process sanāca tik ilgstošs.– Dubultalbums noteikti neietilpa vienā koncertā. Ko no tā visa varēsim dzirdēt 11. maijā?No albuma? Neko. (Kas ir bijis, tas ir noiets etaps, piebilst diriģente Liena Celma.)Tāpat kā albumā būs tautiskā daļa, bet laika ritējums ir tik ātrs, ka tagad jau dziedam citas dziesmas. Koncerta ass būs ebreju mīlas dziesmu cikls, ko sacerējis amerikāņu komponists Eriks Vitekers, un noslēgsim ar populārām Raimonda Paula dziesmām (Līgas Celmas aranžējumā korim – red.).Noteikti jāmin, ka koncertā būs arī viesi – vijoli spēlēs «Sinfonietta Rīga» koncertmeistare Marta Jagmane, pavadošajā grupā būs bundzinieks un dziedātājs Alvils Cedriņš, basģitārists Gatis Priekulis, ģitārists Krists Krūzkops, būs arī dejotāji, aktiera balss un citi pārsteigumi.– Vai nebaida, ka pēc diska pabeigšanas (un arī dziesmu svētki tikai nākamvasar) korim sāksies tāds kā atslābums?Paskaitīsim – Ziemassvētku programma, rītdienas koncerta programma un vēl dziesmu svētku repertuārs. Vienā sezonā trīs programmas, kāds tur var būt atslābums (tagad smejas gan Līga, gan Liena Celmas – red.), drīzāk drudzis. Un tad vēl gatavošanās Francijas braucienam.– Pošaties uz Franciju?No 25. līdz 28. maijam piedalīsimies konkursā Francijas pilsētā Tūrā. Dziedāsim daļu no rītdienas koncerta tautiskā repertuāra, jāgatavo arī viena obligātā dziesma – par pilsētas žurku un lauku žurku, tādā džezīgā stilā, turklāt franču valodā. Tas ir nopietns konkurss, jo, ja tajā būs labi panākumi, ir iespējas tikt uzaicinātām uz Eiropas «Grand Prix».– Vai diriģente Līga Celma-Kursiete netraucē izpausties komponistei Līgai Celmai? Dalība Māra Sirmā un «Kamēr…» Mēness dziesmu projektā (dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem) izdevās veiksmīgi, kas tagad padomā kompozīcijas lauciņā?Mans skaņdarbs nupat 4. maijā Brenguļos pie Valmieras izskanēja koncertprogrammā «Ozols». Šī programma, kur kopā ar Rīgas saksofonu kvartetu uzstājas arī dziedātāja Ieva Parša un koklētāja Laima Jansone, vasarā skanēs daudzās Latvijas vietās.Jaunākais izaicinājums būs izmēģināt spēkus kinomūzikas lauciņā. Manam vīram Jurim Kursietim top spēlfilma «Modris» (izdevies dabūt arī valsts finansējumu), kurai mēģināšu rakstīt mūziku.
