Jelgavas Valsts ģimnāzija gatavo savu grāmatu, kuras izdošanai tiks veltīti 90 gadu jubilejā savāktie līdzekļi.
Ar vecā skolas zvana stāstiem par Mātera ielas namā piedzīvoto mācību spriedzi, sasniegumiem zināšanās, radošiem pasākumiem, jautrajām ballītēm, draudzību un pirmo mīlestību šosestdien 90 gadu jubileju svinēs Jelgavas Valsts ģimnāzija. Daudzi to pazīst arī kā Jelgavas 2. vidusskolu (1951 – 1997), 2. ģimnāziju (1997 – 2003) vai senāk – 2. (sieviešu) vidusskolu (1944 – 1951), atkal Jelgavas Valsts ģimnāziju (no 1934. g.), 2. Jelgavas Valsts ģimnāziju (no 1929. g.) un 2. Jelgavas Valsts vidusskolu (no 1922. g). Piedzīvot zināšanasDatums svinībām, kurās kūsās atkalredzēšanās prieks, skanēs iepriekšējo gadu «Skalu» dziedātāju balsis, dimdēs deju soļi un pulsēs desmitgadēs ieaustās atmiņas, nav izvēlēts nejauši. Ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska atklāj, ka no 2002. gada tā tiek godināta 15. maija pamatskola, no kuras vēsturiski mantota ēka Mātera ielā. Jelgavas 2. vidusskola tajā iegāja pēc Otrā pasaules kara, lai līdz šai dienai censtos turēt vēl 1922. gadā iedibināto «kanti» – sniegt saviem skolēniem stabilas un kvalitatīvas zināšanas. Tas nebūtu iespējams bez radošiem un profesionāliem skolotājiem, kuri neakcentē tikai «pliku» teoriju, bet ļauj audzēkņiem zināšanas piedzīvot pašiem. Šīs mācību metodes pamati meklējami jau skolas pirmsākumos. Arī talantīgais un aizrautīgais pedagogs Jānis Greste, kurš skolā strādāja no 1922. līdz 1934. gadam, aicinājis vest skolēnus dabā un sniegt viņiem praktiskai dzīvei nepieciešamās iemaņas. Mūsdienās šo stafetes kociņu pārņēmuši jo īpaši dabaszinību skolotāji. Viņu vadītajās stundās bērni tausta, vēro, iet ārā, izzina, eksperimentē un secina. Lielā mērā tas iespējams, pateicoties ES fondu līdzfinansētajam projektam «Dabaszinības un matemātika», kurā Jelgavas Valsts ģimnāzija darbojusies visus projekta gadus. Aktīvā iesaistīšanās vainagojusies panākumiem – šajā mācību gadā ģimnāzija atzīta par vienu no Zemgales reģiona inovatīvajām skolām, priecājas direktore.Nepieciešams vērienīgs remontsSkolas jubileja ir arī brīdis, kad atskatīties un izvērtēt piecos gados paveikto. «Šajā laikā krietni mainījušās mācību metodes un kabinetu tehniskais nodrošinājums – nav tikai krīts un tāfele. Mainījusies skolēnu sekmju uzskaite, tā notiek elektroniski. Papīra žurnālus vairs nelietojam. To vietā katrā klasē ir dators ar interneta pieslēgumu,» gandarīta I.Daščinska, piebilstot, ka mainījušies arī paši bērni. Tas gan jāvērtē vairāku desmitgažu griezumā. No rāmjos un stingros noteikumos ieliktiem, kas īpaši bija raksturīgs padomju gados, viņi pārtapuši atvērtās, brīvās un radošās personībās, kas spēj izteikt savas domas, vēlmes un kritiku.Taču pie iesāktā nedrīkst apstāties un dusēt uz labās slavas lauriem, pārliecināta direktore. «Neuzskatām, ka mēs būtu nez kāda elitāra skola, kurā viss izdarīts. Vienmēr skatāmies vēl un vēl, kurā virzienā būtu jāstrādā. Protams, tas atkarīgs no situācijas valstī, bet mēs cenšamies iet laikam līdzi. Galvenais – nevajag baidīties!» pārliecināta I.Daščinska. Tāpēc ģimnāzija domā, piemēram, kādus vēl priekšmetus skolēniem piedāvāt apgūt padziļināti, kur ieviest bilingvālu mācību modeli (angļu valodā), kā pārkārtot stundas, lai vienam priekšmetam dienā tās atvēlētu pēc iespējas vairāk. «Lai bērni justos labi, skolai nepieciešams liels remonts. Pašvaldība mūs vienmēr atbalstījusi, cik spējusi. Apzināmies, ka naudas ir, cik ir. Taču mūsu sapnis ir renovēt garderobes un sakārtot fasādi, tas būtu jāsāk no pašiem pamatiem. Jāremontē arī gaiteņi, vestibili un mācību kabineti. Gribas, lai būtu skaisti!» teic izglītības iestādes vadītāja.Lai visi pabeigtu skolu labiSkolas vērtība vienmēr bijis skolēns. Jelgavas Valsts ģimnāzijā to patlaban ir 740, ap 400 mācās vidusskolas klasēs. «Esam diezgan populāra skola. Skolēni zina, kāpēc šeit mācās. Savulaik pie mums braukuši arī no Kuldīgas, Kandavas, Talsiem, Dobeles. Taču patlaban, kā jau visi, arī mēs esam uztraukušies par audzēkņu skaitu. Kādreiz bija sešas paralēlās 7. klases. Nu – vairs tikai četras,» norūpējusies I.Daščinska. Audzēkņu skaita kritumu ietekmējusi gan demogrāfiskā situācija valstī, gan sociāli ekonomiskie apstākļi. Piemēram, iespaidīgo ceļa izdevumu dēļ ģimnāziju vairs neizvēlas daudzi skolēni no Jelgavas novada. Tāpēc nenotiek īpaša spējīgāko audzēkņu atlase, kāda, iespējams, būtu jāveic skolām ar valsts ģimnāzijas statusu.«Mūsu izaicinājums ir strādāt tā, lai visi, kas pie mums atnāk, skolu labi pabeigtu. Te ir arī mīnuss, jo, vairāk strādājot ar vispārējo līmeni, dažkārt pazaudējam spējīgākos. Nespējam viņus izcelt valsts līmenī. Taču vidējais mums ir ļoti augsts – centralizētajos eksāmenos 86 procentiem ir A, B, C līmenis,» atzīst direktora vietniece Alda Spirģe, priecādamās, ka šajā mācību gadā izdevies ieviest jaunu metodi matemātikas pasniegšanā 7. klasēs. Tā notiek pa līmeņiem, kas ļauj sasniegt labākus rezultātus.Šādu prieku, sasniegumu un jaunatklājumu gadu gaitā skolai sakrājies gana daudz. Tāpēc ģimnāzija nolēmusi izdot savu grāmatu. Direktore atklāj, ka tās izdošanai tiks novirzīti salidojumā dalības ziedojumos savāktie līdzekļi. «Vēl mūsu sapnis ir atrast telpu, kur izveidot unikālu skolas muzeju. Patlaban materiāli salikti bibliotēkas lasītavā,» piebilst I.Daščinska, vēlreiz aicinot absolventus, bijušos pedagogus un darbiniekus ļauties atmiņām, kas austas senās Mātera ielas skolas ēkā. No skolas vēstures1922. gadā dibinātās 2. Jelgavas Valsts vidusskolas pirmais direktors ir Ģederts Odiņš. Izglītības iestāde īsteno jaunu pieeju audzēkņu apmācībā – skolēns pats redz, vēro, uztver un izdara secinājumus. Skola atrodas trīs ēkās – Pasta un Upes ielā, kā arī Valdekā, kur meitenes apgūst saimniekošanas iemaņas.1923. gadā papildus valodu novirziena klasei tiek atvērtas divas jaunas mācību programmas. Skolēni apgūst latviešu, latīņu, franču, vācu, angļu valodu, dabaszinātņu priekšmetus, tieslietas. Visos priekšmetos tiek ieviesta kabinetu sistēma. Mūzikas kabinetā skolēnu rīcībā ir deviņas klavieres.1934. – 1940. gadā beidz strādāt Ģ.Odiņš un vairāki viņa līdzgaitnieki. Skolu sāk pārveidot par sieviešu ģimnāziju.1938. gadā tiek likti pamati skolas ēkai Mātera ielā. Tā paredzēta 15. maija pamatskolai.1944. gada jūlijā tiek sabombardēta ēka Mātera ielā un ģimnāzijas ēka Pasta ielā.1948. gadā uz atjaunoto ēku Mātera ielā pārceļas 3. septiņgadīgā skola. Pēc diviem gadiem arī 2. vidusskola. Tās apvieno 1951. gadā. 1960. gadā skolu sāk vadīt Zenta Oga. Pēc dažiem gadiem sāk strādāt ilggadējā mācību daļas vadītāja Valentīna Mankus.1971./72. mācību gads izceļas ar vislielāko skolēnu skaitu – 1696. Strādā 78 skolotāji.1980. gadā par direktoru kļūst Rolands Kronbergs. No 1995. gada skolu vada Ināra Daščinska.1996. gadā ēkai piešķir Eiropas kultūrvēstures pieminekļa statusu.2003. gadā tiek iegūts Valsts ģimnāzijas nosaukums.2005. gadā ģimnāzijas ēkai blakus uzceļ Jelgavas Sporta halli.Patlaban 7. – 12. klasēs mācās 740 skolēnu, strādā 70 pedagogu (24 no viņiem ir skolas absolventi) un 31 tehniskais darbinieks. Ģimnāzija īsteno pamatizglītības otrā posma programmu, kā arī vispārējās vidējās izglītības ķīmijas un bioloģijas, sociālā, matemātikas, datorzinību un vispārizglītojošā virziena programmas. Skolā darbojas koris «Skali» un «Skaliņi», deju kolektīvs «Dālderis», teātris «Reverss», franču valodas, volejbola, šaha, debašu un biznesa pulciņi, kā arī politikas klubs. Skolā pavadīti skaisti gadiDaiga Upeniece, mākslas muzeja «Rīgas Birža» Ārzemju mākslas departamenta vadītāja, 1981. gada absolvente Jelgavas 2. vidusskola ir visa mana bērnība, jo mācījos tajā no 1. līdz 11. klasei. Ļoti mīļa skola, kur pavadīti skaisti gadi. Sākums gan bija biklāks. Nācu no laukiem, nekad nebiju gājusi bērnudārzā, bet te – uzreiz klasē ar ļoti daudziem bērniem. Taču pamazām atraisījos. Pamatskola un vidusskola man saistās ar dažādiem pasākumiem. Biju deklamētāja. Gadījās arī sajaukt, aizmirst un uztraukties. Skolas laikā biju aizrāvusies arī ar bioloģiju. Darbojos naturālistu stacijā, kur bija dažādi pulciņi. Man īpaši patika biškopība. Skola lielā mērā noteikusi arī manu nākotnes profesiju. Biju iecerējusi studijas citā virzienā, bet, pateicoties skolotājai Ausmai Krūmiņai, izvēlējos mākslas jomu. Novēlu skolai tā turēties, lai arī turpmāk absolventi būtu lepni, ka mācījušies tieši šajā skolā.
