Kopš spēkā stājušies Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, Ozolniekos īpašumu iegādājušies septiņpadsmit ārzemnieku, bet Jelgavā – tikai trīs. Speciālisti skaidro – interese par pilsētu ir tik zema, jo tajā nav atbilstošas vērtības īpašumu.
No 2010. gada jūlija ārzemnieki nekustamajos īpašumos Latvijā ieguldījuši 152,3 miljonus latu, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Nepilnu divu gadu laikā, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas, ārzemnieki mūsu valstī nopirka 1051 nekustamo īpašumu. Vairāk nekā puse atrodas Rīgā, trešā daļa – Jūrmalā. Savukārt populārākā galvaspilsētai tuvākā vieta, kur var investēt nekustamajā īpašumā 50 tūkstošus latu un saņemt uzturēšanas atļauju, ir Ozolnieki.Izvēlas «Iecavkrastus»Uzņēmuma «Nira fonds» valdes locekle Jevgēnija Makarova informē, ka Ozolniekos līdz aprīļa beigām veikts septiņpadsmit darījumu ar ārzemju pircējiem, kuru mērķis – noformēt uzturēšanās atļauju. «Gandrīz puse darījumu notikuši par dzīvokļiem «Iecavkrastos», jo dzīvokli tur var iegādāties par piecdesmit tūkstošiem. Izvēle par labu Ozolniekiem skaidrojama ar pievilcīgu dabu un Rīgas tuvumu,» atzīst J.Makarova.PMLP dati liecina, ka lielāko interesi izrāda Krievijas pilsoņi – viņi īstenojuši 987 darījumus. Arī «Iecavkrastu» īpašnieks Jānis Uzars atzīst, ka galvenokārt dzīvokļus viņa namā iegādājušies Krievijas pilsoņi, taču ir arī īpašnieki no Sīrijas un Ķīnas. «Daļa vispirms meklējuši dzīvokļus Rīgā un Jūrmalā, taču, neatrodot piemērotu tur, izvēlējušies Ozolniekus,» stāsta J.Uzars, piebilstot – lai arī pašlaik mājā Iecavas krastā vēl ir brīvi dzīvokļi, tie maksā vairāk par 50 tūkstošiem.Paši nedzīvo – nopērk un izīrē«Mūsu uzņēmumam Ozolniekos bijuši vairāk nekā desmit darījumu ar dažādu valstu pircējiem. Ozolnieki ārzemniekiem, kas pēc īpašuma iegādes vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ir pievilcīgi tādēļ, ka atrodas tuvu Rīgai, bet ir zonā, kurā īpašuma iegādes minimālā summa ir 50 tūkstoši latu, un pats galvenais, ka ir atbilstošs piedāvājums. Nav pamata uzskatīt, ka tiks pirkti jebkādi īpašumi šādā cenu kategorijā, jo klienti izvēlas jaunus, labiekārtotus, labi apsaimniekotus un ienesīgus objektus. Iegādātos īpašumus šie pircēji lielākoties izīrē,» atklāj «Latio» Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. Viņa uzskata, ka ārzemniekus interesējošo un Imigrācijas likuma normām atbilstošo īpašumu segments ir samērā specifisks un neliels, ja salīdzina ar visu mājokļu tirgu, tādēļ nav pamata bažām, ka pieprasījuma pieaugums pēc šādiem īpašumiem sadārdzinās vai padarīs nepieejamus vietējos pircējus interesējošos mājokļus.Arī J.Uzars lēš, ka Ozolniekos pēc ārzemnieku «ienākšanas» strauji augs dzīvokļu cenas. «Ārzemnieki pat atbalsta vietējos. Iedzīvotāji var iegādāties dzīvokli par 10 vai 20 tūkstošiem vai arī ar izpirkuma tiesībām. Savukārt, īrējot mājokli no ārzemnieka, vietējie mēnesī gatavi maksāt 150 – 200 latu,» pārliecināts uzņēmējs.Interese nav gaidāma«Latio» speciālisti atgādina – lai pretendētu uz uzturēšanas atļaujas iegūšanu Jelgavā, kas ir republikas nozīmes pilsēta, jāiegādājas nekustamais īpašums par vismaz 100 tūkstošiem latu. «Tādējādi var diezgan droši apgalvot, ka Jelgavā vismaz tuvākajā laikā šāda interese nav gaidāma, jo, pirmkārt, tādu īpašumu praktiski nav, otrkārt, pat ja atrodas, Jelgavai jākonkurē ar Rīgu un Jūrmalu,» nelielo darījumu skaitu Jelgavā skaidro «Latio» īpašumu tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis.
