«Es ceru, ka mums nenāksies izvietot vēl kādu «balto divriteni». Tomēr mēs to darīsim, kamēr vien uz Latvijas ceļiem un ielām mirs riteņbraucēji,» saka rīdzinieks Nauris Lārmanis, kurš kopā ar domubiedru grupu uz Lietuvas šosejas, kur pagājušajā nedēļā avārijā gāja bojā 12 gadu vecais velosipēdists Andijs, šonedēļ traģēdijas vietā kā simbolu pirmoreiz Latvijā uzstādījis «balto divriteni». Tas kalpo kā atgādinājums par tiesībām pārvietoties, izmantojot drošu satiksmes infrastruktūru.
Domubiedru grupa šonedēļ Jelgavā uz Lietuvas šosejas pie laternas staba piestiprinājusi ar baltu krāsu klātu velosipēdu, tā pieminot avārijā bojāgājušo Andiju Dukuli. Entuziasti ir vairāki trīsdesmitgadnieki. «Mēs esam neliela domubiedru grupa, kas vēlas pieminēt sadursmēs ar motorizētajiem transporta līdzekļiem bojāgājušos riteņbraucējus,» stāsta domubiedru grupas pārstāvis Nauris Lārmanis. «Baltā divriteņa» kustība jeb «Ghost Bike» radās 2003. gadā Sentluisā ASV, bet Latvijā sākta šonedēļ Jelgavā. Akcijas rīkotāji piebilst, ka negatīvās pieskaņas dēļ kustība nav latviskota vārda tiešajā nozīmē.Bīstamā robežaNauris ar draugiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem, un katra ziņa par uz ceļa mirušiem riteņbraucējiem viņiem ir satraucoša. Ielas un ceļi Latvijā ir nedroši, un bojāgājušā jelgavnieka vietā varēja būt jebkurš no mums, viņš piebilst. «Šis ceļa posms patiešām ir bīstams, par to pārliecinājāmies, uzstādot «balto divriteni». Piestājuši ar automašīnu ceļmalā, paši gandrīz iekļuvām avārijā. Gājējiem ceļa malā brīžiem nav kur palikt, nemaz nerunājot par velosipēdistiem. Negadījumi lielākoties notiek šādās vietās – pie pilsētas robežām ar lielu apdzīvotību un intensīvu satiksmi, bet bez ātruma ierobežojumiem, līdz ar to nav iespējams droši pārvietoties,» atzīst N.Lārmanis. Viņaprāt, tādās vietās noteikti jābūt sakārtotai satiksmes infrastruktūrai vai jāizvieto ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Jelgavas ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš gan pirms tam «Ziņām» atzina, ka neredz nepieciešamību šajā vietā mašīnām likt braukt lēnāk, jo pēdējā laikā satiksmes negadījumu tur nav bijis daudz. Uzlabojumi – daļējiJau šovasar Lietuvas šosejā posmā no dzelzceļa stacijas līdz Miera ielai tiek plānoti vērienīgi ielas rekonstrukcijas darbi. Valdība šonedēļ pieņēmusi lēmumu par valsts budžeta virssaistībām 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu aktivitātēs. Tas ļaus īstenot visus atbilstošos tranzītielu sakārtošanas projektus, tajā skaitā arī Lietuvas šosejas rekonstrukciju Jelgavā, kam iepriekš, kā vēstīja «Ziņas», finansējums tika atteikts. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks «Ziņām» stāsta, ka pašvaldība rīkojusies tālredzīgi un konkursu Lietuvas šosejas rekonstrukcijai izsludinājusi jau savlaicīgi. «Esam saņēmuši piecu pretendentu pieteikumus, un notiek to vērtēšana. Uzvarētājs varētu būt zināms maija beigās, darbus sāksim šovasar, bet beigsim nākamā gada rudens pusē,» informē V.Ļevčenoks. Projekta izmaksas plānotas tuvu trīs miljoniem latu. Rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ielas segums, privātmājām Lietuvas šosejas labajā pusē ierīkoti jauni kanalizācijas un ūdensvada pieslēgumi, izbūvēti gājēju un veloceliņi. Izmaiņas piedzīvos arī Miera ielas krustojums, kas patlaban tiek uzskatīts par nedrošu. Šajā vietā būs cits luksoforu signālu plānojums un drošības saliņa. Tomēr pilsētas ieceres neatrisina problēmu, ko aktualizējusi tieši pierobežā notikusī traģēdija. Autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža rekonstrukcija noris tikai daļēji – posmā līdz Jelgavai. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ziņām virzienā no Jelgavas uz Eleju ceļu uzlabošanā tuvākajā nākotnē nekas netiks darīts.