Ik pa laikam publiskajā telpā izskan viedokļi, ka mazās iedzīvotāju intereses dēļ Latvijā apdraudēta koru dziedāšanas tradīcija un ka nākotnē dziesmu svētki varētu pat nenotikt. Nupat Vilcē dibinātais koris un vietējo iedzīvotāju lielā atsaucība un gribēšana dziedāt gan liek šaubīties, vai bažām par koru nākotni ir kāds pamats.
Arvīds Platpers, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors:Situācija nav spīdoša. Tomēr dziesmu svētki dod stimulu darboties, tiek saņemts valsts, pašvaldību atbalsts, un koru kustība Latvijā turpinās. Runājot ar dziedātājiem, esmu secinājis, ka sevišķi jau laucinieki un mazpilsētu iedzīvotāji vismaz reizi piecos gados grib atbraukt uz lielajiem dziesmu svētkiem un just to kopību. Kaut arī dziedāšanas mācību priekšmets vidusskolās vairs nav obligāts, šajā mācību gadā dzima daudzi vidusskolu kori.Ja kaut kur iedzīvotāji kaut vai mazskaitlīgi nolēmuši sanākt kopā un dziedāt, pašvaldībai vajadzētu ļoti, ļoti rūpēties, lai šādas aktivitātes neapsīktu. Jāsameklē varoši, mērķtiecīgi diriģenti, kas spēj sagatavot mazas, labi skanošas muzikālās vienības. Tad var īstenoties dziesmu svētku princips, ka no maziem kolektīviem rodas lielais kopkoris. Sanākot kopā tāpat vien padziedāt, kora dziedāšanas tradīcija gan netiek izkopta.Sevišķi svarīgs ir atbalsts koriem laukos, kur dziedātājiem ceļā uz mēģinājumiem jāpārvar lielāki attālumi. Šis atbalsts Latvijā ir ļoti nevienlīdzīgs. Ir pašvaldības, kas savus korus atbalsta, un ir tādas, kas necenšas tautas mākslā panākt masveidību. Ints Teterovskis, kordiriģents:Vairākus gadus strādājot ar koriem, man nav radušās aizdomas, ka koru dziedāšanas tradīcija varētu būt apdraudēta. Jaunieši grib dziedāt. Diemžēl viņu varēšana varētu būt labāka. Mūsdienās nav tik aktīva dziedāšana ne skolās, ne bērnudārzos. Līdz ar to lielāka slodze ir diriģentiem, kuriem jānodarbojas ne tikai ar mākslinieciskām lietām, bet arī ar dziedātāju balsu izkopšanu. Aktīvi dziesmu svētku procesā Latvijā ir ap 360 koru. No gada uz gadu to skaits daudz nemainās. Kāds koris diemžēl izjūk, taču kāds arī pienāk klāt. Tiesa, koros ir mazāk dziedātāju. Agrāk kolektīvi cīnījās, lai dabūtu Tautas kora nosaukumu. Ja nebija sešdesmit, septiņdesmit dziedātāju, šo titulu nemaz nedeva. Jānis Kopmanis, agronoms, kora «Zemgale» dalībnieks:Ļoti ceru, ka dzīve sakārtosies, būs vairāk optimisma. Taču izskatās, ka tuvākajā nākotnē koru kustība nebūs tik masveidīga, kāda tā bija pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Tīri demogrāfiski nav tik daudz dziedātāju. Cilvēki ir vairāk aizņemti darbos, nomāc sadzīves problēmas, mazāk laika paliek dziedāšanai. Taču dziesmu svētki saglabāsies. Mēs esam dziedoša tauta. Tā kopābūšanas izjūta dziesmu svētkos ir kas īpašs. Lai to saprastu, tur pašam ir jābūt.
