Ar krāsainiem tērpiem, košiem aksesuāriem un gaumīgiem priekšnesumiem Vilcē noslēgusies Latvijas speciālo skolu audzēkņu pašdarināto tērpu skate, ko deviņpadsmito gadu organizē Lielplatones Speciālā internātpamatskola. «Tā ir atskaite, ko mājturības un tehnoloģiju stundās gada laikā esam paveikuši,» saka skolotāja Sarmīte Svalbe, pauzdama gandarījumu par rezultātu. Izlaiduma tērpi izdevušies godam!
«Skolas un skolotāji šo gadu laikā ir ļoti izauguši. Daudz vairāk tiek piestrādāts pie kustībām un tērpu ansambļiem. Agrāk katrs tērps tika demonstrēts atsevišķi. Nu redzam veselas kolekcijas,» priecājas žūrijas komisijas dalībniece un Lielplatones modes skates aizsācēja Ausma Bomika.Bijusī Lielplatones Speciālās internātpamatskolas skolotāja gan piebilst, ka vēl vajadzētu vairāk padomāt, lai aksesuāri saskanētu ar tērpu, kā arī neatlikt uz pēdējo brīdi darbu, lai modelēm iemācītu pareizi kustēties. Taču kopumā speciālo izglītības iestāžu audzēkņu varēšana esot teicama.Vilces tautas namā, kas šoreiz tika izraudzīta par modes skates norises vietu, savu veikumu demonstrēja 18 speciālo skolu bērni no Rīgas, Liepājas, Tukuma, Daugavpils, Mazirbes, Žagares, Jelgavas un citām vietām Latvijā. Viņu uzdevums bija izveidot tērpus, kas atbilstu tēmai «Mēs varam, protam un darām». Lielplatonieki bija izvēlējušies kleitas izlaidumam. 9. klases skolnieces Ineta Tarabanovska un Zane Surgunte ar nelielu skolotājas palīdzību tās šuvušas pašas. Savukārt tērpus, ko demonstrēja Antra Kravale un Daila Repse, darinājuši skolas šuvēju palīgu grupas audzēkņi. Skates saimnieki klātesošos priecēja arī ar jaunāko klašu meiteņu brīvajā laikā tapušo leļļu tērpu šovu. Audzēkņu veikumu vērtēja Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas skolotāji un uzņēmuma «Burda Rīga» pārstāvji. «Darbs ar katru bērnu skolā rit individuāli. Gribētu jau daudz, bet ko varam, to darām. Stundās audzēkņi mācās rokdarbus, ada, tamborē, izšuj. Mācāmies filcēšanu, kas patlaban ir modē,» teic mājturības un tehnoloģiju, kā arī arodapmācības skolotāja S.Svalbe. Viņa stāsta, ka mājturības un tehnoloģiju stundu skaits ir diezgan liels. Piemēram, 9. klases skolēni praktiskās iemaņas apgūst desmit stundu nedēļā, bet profesionālās ievirzes šuvēju palīgu grupas audzēkņi – divtik vairāk. Skolēni savu varēšanu pierāda arī dažādos konkursos. Piemēram, nesen notikušajā mājturības un tehnoloģiju olimpiādē Katvaros I.Tarabanovska ieguva otro vietu.
