Kad pērn gada sākumā Jelgavas novads izsludināja konkursu septiņu jaunu džipu iegādei, tam tērējot vairāk par simt tūkstošiem latu, novada šefs Ziedonis Caune publiski atzina, ka tas «izklausās jau šerpi». Dārgo auto iegāde toreiz tika pamatota ar sūkstīšanos, ka līdz tam vairāku pagastu pārvaldēm vispār neesot bijis automašīnu. Turklāt, izveidojot novada Pašvaldības policiju, kam esot jākalpo par operatīvu dienestu sabiedriskās kārtības uzturēšanai, novadam bijis nepieciešams nodrošināt katra policista nokļūšanu izsaukuma vietā. Tagad izrādās, ka katram novada policistam ar dienesta auto gribas ne tikai ērti un ātri nokļūt līdz kādam pagasta kauslim, bet arī mājās pēc darba. Kāds vērīgs lasītājs fiksējis, ka visu pirmdienu viens no policijas džipiem nostāvējis pie kādas privātmājas Jelgavā, nevis izmantots, dzenoties iedibinā kārtību novadā. Pilsētas vadības kungi un dāmas jau pirms laba laika saviem glaunajiem dienesta «Volvo» par drošākajām garāžām atzinuši privātmājas Sesavā, Līvbērzē un citur. Tāda kārtība tika ieviesta, smalki ap pirkstu aptinot valsti, kas nolēma par dienesta izmantošanu privātām vajadzībām iekasēt dažu desmitu latu nodokli. Tagad pašvaldības saka – mēs jau nebraucam privātās darīšanās, vienkārši tā sanācis, ka pašvaldības mašīnas garāža atrodas kaut kur tālu laukos. Un, kā sagadījies, tieši tajās mājās, kur dzīvo pats mašīnas lietotājs. Tādu praksi lietā licis arī novads, kas par simtiem tūkstošiem latu pērk džipus vai katram pašvaldības darbiniekam. Taču tā vietā, lai dārgo pirkumu efektīvi izmantotu, ļauj tam dīkā stāvēt darbinieka gultas kājgalī. Ērti. Tikai par šīm ērtībām, kuru biezoknī par nodokļiem uzturētas amatpersonas vairs neatšķir privāto no publiskā, atkal samaksā sabiedrība.
