Ir lietas, ko novērtējam jebkādās grūtībās un laikos. Un viena no tām – mīlestība pret ziediem, saka ilggadējais rožu audzētājs Verners Maido. Ne viņam, ne sievai Lijai dārzkopja diploma, ar ko padižoties, nav, bet ilgo gadu pieredze un uzkrātās zināšanas ir kas vairāk par dokumentu. Maido audzētās rozes ir novērtētas, un pēc to stādiem uz Jelgavu brauc klienti no visas Latvijas. Pircēju netrūka arī aizvadītajās Stādu dienās Jelgavas pils parkā.
«Latvietis jau ir tāds, kas mierā nenosēdēs un meklēs veidus, kā izdzīvot,» sarunas sākumā saka saimnieks. Rožu stādu audzēšana ir Maido ģimenes hobijs un vienlaikus arī papildu ienākumu avots. Par to liecina viņu ģimenes mājas Stadiona ielā pagalms – cita pie citas neskaitāmas rožu dobes. Latvijas klimatam – savējāsVerneram Latvijas Krājbankā bija garantēts stabils darbs, bet tad kā ar nazi nocirsts – nav bankas, nav darba. Krīze deva grūdienu rožu stādu audzēšanai pievērsties daudz nopietnāk, un šogad Maido ģimenes stiklotajās rožu mājās pavasari sagaidījuši ap trīs tūkstoši karalisko ziedu stādu – pašu saimnieku uzpotētu, lolotu un no ziemas sala rūpīgi sargātu. Pirms 20 gadiem, kad Maido ģimene vēl dzīvoja Tukumā, kāds labs Vernera draugs, arī liels rožu mīlis, viņu iemācījis izaudzēt Latvijas apstākļiem atbilstošas, spēcīgas un patiešām karaliskas rozes. Sākumā tās audzētas galvenokārt savam priekam. Gadu no gada Verners veidoja un papildināja savu stādu kolekciju. Izgatavojis pašaudzēto šķirņu katalogu. «Ir būtiska atšķirība, vai rozīte potēta uz Latvijas mežeņa vai citos klimatiskajos apstākļos audzēta pamatmateriāla. Diemžēl tirgos un lielveikalos tādus stādus ar skaistu bildi klāt var nopirkt par pāris latiem, un cilvēki brīnās, kādēļ jau pēc gada skaistā roze iznīkusi,» skaidro audzētājs. Jelgavnieka potēto rožu pamatmateriāls – meženis – iegūts Latvijā, saimniekam zināmā vietā. Pazīstamais rožkopis Jānis Uzulnieks, kas nodarbojas arī ar mežeņu audzēšanu, ir V.Maido labs draugs un vienmēr zina ieteikt un padalās ar labākajām un jaunākajām šķirnēm. «No viņa pērku mežeņus, bet rozes no savu dobju potzariem potēju pats. Tas ir drošs garants, ka, dēstu pareizi iestādot un kopjot, rezultāts priecēs daudzus gadus,» pārliecināts V.Maido. Viņa dārzā roze ilgdzīvotāja ir uzticīga jau 22 gadus un joprojām saimniekus ik vasaru priecē ar bagātīgu ziedu rotu. Vidēji Latvijā radītas rozes mūžs esot 10 – 12 gadu. Kaprīza, bet skaistaJa kāds domā, ka rožu potēšana un stādu izaudzēšana ir viegla, tad viņš maldās, brīdina Lijas kundze. Viņa ir Vernera lielākais palīgs un siltumnīcu uzmanītāja. Potēšana sākas jau janvārī, bet aprīlī – maijā stādi ir gatavi doties pie pircējiem. «Tas ir liels darbs – potēt un pirmajā gadā pasargāt stādiņus no bojāejas. Uzmanīgi jāseko līdzi temperatūrai. Roze ir kaprīza, un siltuma nedrīkst būt ne par daudz, ne par maz – strikti 20 līdz 24 grādu robežās. Ziemā naktīs ceļamies un ejam uz siltumnīcām uzmanīt kurtuvi un temperatūru, kamēr stāds paaugas. Ja temperatūra svārstīga, roze mirst,» skaidro saimniece. Pieaugušais stāds tiek pārvietots uz otru siltumnīcu, kur temperatūrai vairs nav tik izšķiroša nozīme.Šogad Maido ģimenes siltumnīcās izaudzēti 3300 stādu, un krietna daļa no tiem jau nonākuši cilvēku dārzos. Atbalsts un emocionālais gandarījums«Latvietis mīl visa veida rozes, un nevaru pateikt, kādas tieši ir pieprasītākās,» smaida audzētājs. «Krūmrozes, parka, klājeniskās – visas, kas ir izcili skaistas. Turklāt latvietim svarīgi, lai ziedi smaržo, – tā ir daudzu klientu prasība,» secina Maido pāris, kura īpašumā ir teju 50 dažādas rožu šķirnes. Saimnieki smej, ka šodien ar hobiju vien neizdzīvosi, tādēļ līdztekus Verners strādā savā būvniecības privātuzņēmumā, bet Lija – slimnīcā. Rožu audzēšana viņiem esot vaļasprieks, kas palīdz ziemā nomaksāt rēķinus par mājas apsildīšanu un sniedz daudz emocionālā gandarījuma.
