Astoņdesmito gadu beigās Jelgavas nomalē Ganību ielā tapa vairākas deviņu un piecu stāvu mājas. To apkārtne palika nesakārtota. Taču pie 62. nama ir nesen kā izveidots grantēts autostāvlaukums. Līdzšinējā mājas pilnvarniece B.Kogaja priecājas, ka to izdevies pabeigt vēl pirms nemieriem, kas dzīvokļu īpašnieku vidū izcēlušies saistībā ar iecerēto renovāciju.
B.Kogaja spriež, ka siltināšana būtu atbildusi iedzīvotāju iespējām. Pēc viņas aprēķiniem, piemēram, četristabu dzīvokļa īpašniekiem turpmākos piecpadsmit gadus par renovāciju nāktos maksāt nepilnus divdesmit latus mēnesī. Pēc Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) atzinuma apkures līdzekļu ietaupījums pārsniegtu renovēšanas izmaksas. «Tagad prāti samudžināti un mūsu renovācijas projekts ir beidzies,» secina B.Kogaja. Pēc pēdējās aprīlī veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultātiem par renovāciju parakstījušies tikai 15 dzīvokļu īpašnieki. Renovēt varot lētākUzvaru guvušās opozīcijas līdere Nadežda Domanova uzsver, ka nav pret ieguldījumiem mājas uzlabošanā. «Mums vajag nosiltinātu pagrabu, jumtu, siltummezglu. Tas kopā varētu maksāt apmēram 50 tūkstošus latu. Taču NĪP piedāvā renovāciju par 300 tūkstošiem! Aplikt sienas ar minerālvati mājai, kur par komunālajiem maksājumiem vien ir vairāk nekā septiņu tūkstošu latu parāds, nav vajadzīgs,» viedokli pamato N.Domanova. Tam rakstiski pievienojušies 37 dzīvokļu īpašnieki. Viņas atbalstītāji baidoties kļūt par dārgi izmaksājošu, nevērtīgu dzīvokļu īpašniekiem, kas parādu dēļ var pat nonākt uz ielas. N.Domanova min, ka ES solītais atbalsts šiem siltināšanas projektiem līdz piecdesmit procentiem esot visai nenoteikts. Varot arī iedot tikai desmit procentus. NĪP solītais neesot piepildījiesInformāciju par NĪP solītajiem renovācijas labumiem N.Domanova ar domubiedrēm pārbaudījusi, aptaujājot renovēto māju iedzīvotājus. 4. līnijas pirmā nama dzīvokļa īpašniece Ilva Zaķe arī «Ziņām» pauda viedokli, ka viņas mājā renovācija nav devusi savulaik NĪP pārstāvju solīto siltumenerģijas ietaupījumu. Par 2008. gadā veikto siltināšanu ģimenei par trīsistabu dzīvokli līdz 2023. gadam būs jāmaksā vairāk nekā piecdesmit latu mēnesī. Ziemā visas istabas apsildīt ģimenei neesot pa kabatai. Savukārt kāda renovētās Raiņa ielas 3. mājas iedzīvotāja N.Domanovai esot stāstījusi, ka mājas galu iedzīvotāji pēc renovācijas apkures izdevumu samazinājumu nejūtot. N.Domanova piebilst, ka pati dzīvo četristabu dzīvoklī, kas atrodas mājas galā. Ģimene neesot turīga, tai ir neliels komunālo maksājumu parāds. Sabiedrība sašķeltaLīdzšinējās mājas vecākās B.Kogajas atbalstītāja Ļubova Jarkoveca savukārt pārliecināta, ka renovācijas pretinieki tiecas pēc varas, īsti nezinot, ko grib. Mājas pilnvarniece savus pienākumus pildījusi godprātīgi, pati kāpusi uz jumta lāpīt caurumus. Notikušais esot vairākuma iedzīvotāju vienaldzības sekas. NĪP vadītājs Juris Vidžis atzīst, ka 4. līnijas 1. nama siltināšanas efekts neesot tik jūtams, jo četrstāvu mājā ir maz dzīvokļu, daudz durvju un gala sienu. Viņš skaidro, ka ES atbalsts dzīvojamo ēku siltināšanai ir ne mazāks par piecdesmit procentiem no visām izmaksām. Tas turpināsies, taču neesot vēl zināmi nosacījumi. J.Vidžis spriež, ka neuzticēšanos siltināšanai varētu būt ietekmējis arī martā notikušais valodu referendums – tas palielinājis sabiedrības sašķeltību. NĪP vadītājs cer, ka, sadarbojoties ar jaunizvēlēto mājas pilnvarnieci, kontakts ar dzīvokļu īpašniekiem sekmēsies labāk.
