Kaut par skaitļiem vēl runāt pāragri, vizuālie novērojumi liecina, ka Muzeju nakts, kurā Jelgavas muzeji (un ne tikai muzeji) šogad piedalās astoto reizi, par apmeklētāju trūkumu nevarēja sūdzēties. Šoreiz vislielākā rinda veidojās pie agrāk nebijušas apskates vietas – «NP Jelgavas Biznesa Parks» teritorijā, kur pirms gadiem ražoja leģendāros RAF busiņus.
Gribētāju apskatīt vienuviet vairāk nekā 15 dažādus RAF autobusu modeļus, no kuriem lielākā daļa ir auto inženiera Andra Dambja privātās kolekcijas eksponāti, tiešām netrūka. Ja jaunākajiem skatītājiem pats fakts, ka Jelgavā kādreiz ražoti šādi auto, izraisīja neviltotu interesi un vēlmi pasēdēt mikroautobusā «Latvija» vai pagulēt RAF ražojuma ātrās palīdzības automobilī, vecākie varēja stāstīt mazbērniem, kā paši kādreiz strādājuši pie Jelgavas mērogiem milzīgās RAF rūpnīcas konveijera. Savukārt citi varēja slīgt nostaļģijā, atceroties laikus, kad uz Rīgu ikdienā vizināja nevis «Ford» vai «Mercedes», bet Jelgavā ražotie mikroautobusi, bet lielie «rafiņi» bija katra kolhoza galvenais pasažieru pārvadāšanas līdzeklis. «Brīnos, kā tādu rūpnīcu varēja nolaist. Vēl tagad Krievijā taču brauc «rafiņi»,» sacīja izstādes apmeklētājs jelgavnieks Oskars Žukovskis. Savukārt rīdzinieks Guntis Zenfs kopā ar draugiem bija atbraucis uz izstādi ar savu personīgo, pirms trīs gadiem iegādāto mikroautobusi «Latvija», kurš viņa ģimenei esot brīvdienu mašīna. Saskaitot Muzeju nakts apmeklētājiem izsniegtās balsošanas lapiņas, atklājies, ka A.Dambja savākto RAF autobusu kolekciju sestdienas vakarā apskatīja 11 tūkstoši apmeklētāju. SIA «NP Jelgavas biznesa parks» valdes locekle Arta Nordmane teic, ka par vispopulārāko atzīts sešdesmitajos gados būvētais un atjaunotais modelis «Latvija» 977DM. Otrajā vietā sešdesmitajos gados būvētais autobuss ar koka rāmi, trešajā – ātrās palīdzības auto.Bet sākās Muzeju nakts tradicionāli – ar pilsētas un muzeja vadības uzrunām un kora «Sidrabe» dziedājumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fasādes priekšā, kamēr otrā pusē «Academia Petrina» ēkai atbilstoši šāgada devīzei «Zilā krāsa – jūra» dažāda vecuma kuģošanas entuziasti sacentās papīra laiviņu un kuģīšu peldināšanā. Arī «Sidrabe», kas vēlāk pārcēlās uz muzeja iekštelpām, skandēja par ūdeņiem, un īpašs prieks, ka pirmā dziesma bija nevis tradicionālie veltījumi Daugavai vai Gaujai, bet Raimonda Paula un Ineses Zanderes «Lielupe», kur ceļā uz jūru pieminētas arī vai visas Zemgales mazās upītes. Netrūka arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un Jelgavas mākslinieku izstādes aplūkotāju, un pēc vairākām sarunām varēja spriest, ka Muzeju nakts tiešām daļai apmeklētāju ir vienīgā reize gadā, kad tiek apmeklētas šādas kultūrizglītības iestādes. Nopietnāk noskaņotos prātus savukārt aicināja LU asociētā profesora Ivara Strautnieka priekšlasījums «Jelgava no Ledus laikmeta beigām līdz mūsdienām».Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā varēja aplūkot Jura Vidža WC kolekciju «Varu sēdēt, varu domāt…», kā arī piedalīties debatēs par Sirsniņmājas folkloras problēmām un risinājumiem no senlaikiem līdz mūsdienām.Kā katru gadu, savs apmeklētāju loks, un škiet, arvien kuplāks, veidojas Dzelzceļa muzeja ekspozīcijā pie Jelgavas stacijas. «Ziņas» gan nedaudz nokavēja cienāšanu ar tēju pārmijnieku namiņā, bet pēc muzeja darbinieces Ilzes Freibergas vadītās eksponātu apskates vakaru varēja turpināt, spēlējot spēli «Tas nav cirks – tas ir dzelzceļš», kā arī skatoties filmas par dzelzceļa vēsturi..Bez īpašiem blakus vilinājumiem (pietiekami svarīgs acīmredzot bija bezmaksas ieeja) apmeklētāju netrūka Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. Pat jāpabrīnās, bet jau kuro gadu ar muzejiem apmeklētāju ziņā nopietni konkurē Jelgavas pils, kur taču arī ikdienā ieejas biļete netiek prasīta. Šeit padomāts par to, lai visiem būtu ko darīt – mazākie piedalījās radošajā darbnīcā «Zilās debesis un jūra», vecākos vairāk interesēja austrumu deju studijas «Aīda» koncerts «Tik noslēpumaina kā nakts šī deja» vai LLU koru «Ozols», «Liepa» un «Riti» priekšnesumi. Bet gan lielos, gan mazos piesaistīja zilie brīnumi kolbās un mēģenēs, kad ūdens mirklī pārvēršas par ledu vai otrādi. Ap pusnakti «vēsturiskās 19.gadsimta uguņošanas» priekšnesumu bija solījis pirotehnikas meistars Jānis Teterovskis. Atklāti sakot, šis izreklamētais «meistarstiķis» sajūsmas vietā tika uzņemts, maigi sakot, ar visai lielu neizpratni, iepilinot nedaudz darvas kopējā Muzeju nakts medus mucā. Video no Muzeju nakts pasākumiem – šeit.
