Starp vairāk nekā 18 tūkstošiem reģistrēto «Nordea» Rīgas maratona skrējēju atšifrēt jelgavnieku uzvārdus šķiet neiespējams uzdevums: vieni ierakstījušies savu klubu, citi – Rīgas darbavietu komandās, bet 42,195 kilometru pamatdistances dalībnieks Edgars Nikolajevs skaidri norādījis, ka pārstāv Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi.
«Nemaz nezinājām, ka viņš svētdien maratonu pieveicis,» pirmdienas rītā «nīpā» ēku ekspluatācijas inženiera kolēģes atsaucīgi piedāvāja sameklēt skrējēja koordinātas. «Jā, abus izvirzītos mērķus – finišēt un ne brīdi neapstāties distancē – izdevās izpildīt,» telefonsarunā pēc brītiņa apstiprināja pats «vaininieks».Novērtē rūdījumuEdgars atklāj, ka šis bijis pirmais maratons un, spriežot pēc pašreizējām izjūtām, – varbūt arī pēdējais. «Desmit gadu trenējos kanoe airēšanā pie Ilzes Bomes klubā «KC», kur savulaik daudz skrējām. Tagad ikdienā pārvietojos ar velosipēdu, uzturu normālu kardioslodzi. Bet maratonam faktiski biju veltījis trīs iepriekšējus treniņus – vienreiz 30, vienreiz 12 un vienreiz 16 kilometru.» Līdzdalībai uz tādu «ekstremālu variantu» rosinājusi vēlme pārbaudīt, cik tālu var tikt ar sportisko rūdījumu vien. «Līdz 25. kilometram jutos labi – skatījos apkārtni, līdzjutējus. Tad sāka parādīties motivācijas trūkums, kļuva apnicīgi, 35. kilometrā jau pārņēma apātija, bet 37. – 38. iestājās lūzums. Faktiski turpināju skriet autopilotā. 39. kilometrā padzēros ūdeni, apēdu apelsīnu un izdevās saņemties, ap 40. jau sajutu atvieglojumu, bet pie 41. varēju sākt uzņemt tempu,» Edgars atceras izjūtu kritiskos posmus. Finišējis ar sāpošām ceļu locītavām pēc četrām stundām un 15 minūtēm, viņš spriež, ka tas bija maksimālais, ko ar «dabiskiem līdzekļiem» var sasniegt. No kādreizējiem treniņbiedriem maratonu noskrējuši arī Ervīns Vēveris un tagadējais jēkabpilietis Ramiro Grandāns. Uztur tempuOzolnieku kluba skrējēja mediju aģentūras «Carat» vadītāja Raita Avota kontā ir jau seši maratonskrējieni, tostarp pērnruden Ņujorkas maratons, kurā viņš finišēja pēc trim stundām un 47 minūtēm. «Tas ir mans rekords, par kuru varu pateikties tempa turētājam,» Raitis atceras, kā kritiskajās 35. – 37. kilometru robežās šis cilvēks skrējis līdzās «nepielūdzams kā lokomotīve». Šoreiz «lokomotīves» lomā bija Raitis pats.«Decembrī iespēju iekļauties tempa turētāju komandā piedāvāja klubs «VSK Noskrien», un, atceroties Ņujorku, labprāt to pieņēmu. Maratona distancē bijām pa trim skrējējiem, kas turēja tempu trīsarpus, četru un četrarpus stundu robežās. Es biju pie pēdējiem. Protams, pats skrietu ātrāk, bet tempa turētāja uzdevums ir arī parunāt, ieteikt, uzmundrināt citus. Un liels bija abpusējais prieks, kad beigās bijām trīs cilvēkus tā «izvilkuši» līdz galam,» atzīst Raitis.Par paša spēju nākamo pārbaudījumu viņš izvirzījis Berlīnes maratonu septembrī. Rāda piemēruSkrējēju kluba «Ozolnieki» vadītājs Juris Bērziņš daudzo dalībnieku pulkā redzējis vairākus desmitus citkārt manītu Jelgavas un apkārtnes skrējēju. No kluba sportistiem maratona distanci pieveicis jau minētais R.Avots, arī Arnis Vērmels, Jānis Marčinkus, Māris Pakārklis, kas turklāt no Latvijas sportistiem bija otrais ātrākais (2:44:28,1), un viņš pats. «Sešdesmitgadīgi un vecāki skrējēji no Latvijas bijām desmit, no Jelgavas un tuvējiem novadiem izrādījos vecākais,» teic Rīgas maratona veterāns, kas šoreiz distancē pavadījis piecas stundas un 12 minūtes.Pusi maratona svētdien noskrēja Dace Kovaļevska, Salvis Brasavs, Andis Mots, Ilze Pelēce, arī seniori Ervīns Kaļass un Arvīds Tareila. Vairāki sportisti līdzdalībai lielajā pasākumā bija izvēlējušies īsāku distanci. ««Nordea» Rīgas maratonā 2012» 42,195 m – 1092 dalībnieki, finišēja 892, uzvarēja Kurgats Tituss Kipkorirs (Kenija) ar rezultātu 02:16:52, sievietēm Iraida Aleksandrova (Krievija) ar rezultātu 02:37:37; 21,098 km – 2690 dalībnieki, uzvarēja Valērijs Žolnerovičs (01:06:04), sievietēm Jeļena Prokopčuka (01:10:27, visu laiku labākais pusmaratona rezultāts).
