Muzeju nakts, kurā Jelgavas muzeji (un ne tikai muzeji) šogad piedalījās astoto reizi, par apmeklētāju trūkumu nevarēja sūdzēties. Šoreiz vislielāko interesi piesaistīja teritorija, kur pirms gadiem ražoja leģendāros RAF busiņus.Jaunākajiem skatītājiem pats fakts, ka Jelgavā kādreiz tapuši šādi auto, izraisīja vēlmi pasēdēt mikroautobusā «Latvija» vai pagulēt RAF ražojuma ātrās palīdzības automobilī, vecākie varēja stāstīt mazbērniem, kā paši kādreiz strādājuši pie mūsu mērogiem milzīgās rūpnīcas konveijera. Vai slīgt nostalģijā, atceroties laikus, kad uz Rīgu ikdienā vizināja nevis «Ford» vai «Mercedes», bet Jelgavā ražotie «mikriņi», kamēr lielie RAF autobusi bija galvenais pasažieru pārvadāšanas līdzeklis vai katrā kolhozā.Cieņā arī tradicionālas vērtībasBet sākās Muzeju nakts tradicionāli – ar pilsētas un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vadības uzrunām un kora «Sidrabe» dziedājumu «Academia Petrina» fasādes priekšā. Stabils, bet daudzveidīgs kļuvis arī muzeja apmeklētāju loks (4537 interesenti, kas ir tikai mazliet mazāk nekā iepriekšējā Muzeju naktī, lēš direktores vietniece Marija Kaupere). Pēc vairākām sarunām varēja spriest, ka Muzeju nakts daļai apmeklētāju ir vienīgā reize gadā, kad tiek apskatītas šādas kultūrizglītības iestādes, savukārt, par zināmu izbrīnu pašiem organizētājiem, netrūka arī tādu, kuri speciāli nākuši uz LU asociētā profesora Ivara Strautnieka priekšlasījumu «Jelgava no Ledus laikmeta beigām līdz mūsdienām».Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, kur apmeklētāju plūsma tika ierobežota ar noteiktiem laika intervāliem, pabijuši 1227 Muzeju nakts entuziasti.Savs apmeklētāju loks veidojas Dzelzceļa muzeja ekspozīcijā pie Jelgavas stacijas. «Ziņas» gan nedaudz nokavēja cienāšanu ar tēju pārmijnieku namiņā, bet pēc muzeja darbinieces Ilzes Freibergas vadītās eksponātu apskates vakaru varēja turpināt, spēlējot spēli «Tas nav cirks – tas ir dzelzceļš», kā arī skatoties filmas par dzelzceļa vēsturi.Zili brīnumi Lielupes krastā Jau vairākus gadus ar muzejiem apmeklētāju ziņā nopietni konkurē Jelgavas pils (vairāk par pieciem tūkstošiem nakts viesu), kur taču arī ikdienā ieejas biļete netiek prasīta. Tur padomāts par to, lai visiem būtu ko darīt – mazākie piedalījās radošajā darbnīcā «Zilās debesis un jūra», vecākos vairāk interesēja austrumu deju studijas «Aīda» koncerts «Tik noslēpumaina kā nakts šī deja» vai LLU koru «Ozols», «Liepa» un «Riti» priekšnesumi. Pretrunīgas atsauksmes izraisīja pirotehnikas meistara Jāņa Teterovska «vēsturiskā 19. gadsimta uguņošana» tieši pusnaktī, jo neviens vien no tās gaidītājiem pēc priekšnesuma izskatījās stipri vīlies.Muzeju nakts pasākumi neaprobežojās tikai ar pilsētu – 218 apmeklētāju pabijuši Latvijas Kara muzeja filiālē Valgundes pagasta Mangaļos, interesentiem bija iespēja pabūt arī Vilces muižā, ar ko aktivitāšu saraksts nebūt vēl nebeidzās.
