Gribam humanitāri augsti izglītotu, rietumnieciski domājošu, no pagātnes «saistībām» un šodienas netīrā politiskā tirgus neatkarīgu prezidentu. Intelektuālu, morālu un sabiedrību virzošu autoritāti.
Gribam humanitāri augsti izglītotu, rietumnieciski domājošu, no pagātnes «saistībām» un šodienas netīrā politiskā tirgus neatkarīgu prezidentu. Intelektuālu, morālu un sabiedrību virzošu autoritāti. Gribam, taču… neatrodam.
Atrodam tirgus placi, kurā «andelmaņi» cits caur citu skaļāk kliedz: mēs par savu kandidātu netirgosimies! Un tirgojas uz nebēdu. «Latvijas ceļa» priekšsēdis jau nācis klajā ar paziņojumu, ka no «tēvzemiešiem» un sociāldemokrātiem saņēmis finansiālus piedāvājumus. Summas, amati «apmaiņā pret atbalstu» nosaukti netiek. Acīmredzot tāpēc, ka par daudz prasīts un par maz solīts…
Anatolija Gorbunova un Raimonda Paula publisko atteikšanos no augstā amata vēl nesenā pagātnē varēja vērtēt kā cienījamu un godprāta diktētu soli. Pēc mēnešiem ilgas stīvēšanās abi tomēr nolēma nest upuri – ja jau nu jūs tik ļoti gribat… Galu galā arī partijas intereses un biedrus taču nevar ignorēt. «Uzupurēšanās» ir vēl vairāk nepieņemama tādēļ, ka abu kandidātu iepriekšējā atteikšanās kandidēt bija skaidri izteikta un motivēta.
Sociāldemokrātu atzīšanās, ka viņi izvirzīs noteiktas prasības apmaiņā pret atbalstu kādam prezidenta kandidātam, ir saprotama, jo visa viņu līdzšinējā grozīšanās Saeimā bijusi pakļauta šādai politikai: mēs jūs atbalstīsim, jūs dabūsiet to, bet mēs gribam šito. Kāds tur brīnums, ja šādas tādas lietas, kas tika cilātas pirmsvēlēšanu laikā, nu iebāztas «pieliekamajā». Piemēram, izglītības «prioritāte». Nav gan saprotams, kāpēc sociāldemokrātu apvienošanās kongresā bija jānoņemas ar triju pretendentu prezidenta amatam (A.Kalniņa, A.Lejiņa un R.Labanovska) reitingu noteikšanu, ja iepriekš nolemts piedāvāties «prezidentu tirgū»?
No morāles viedokļa visneveselīgākās aktivitātes tirgus placī, šķiet, piekopj «tēvzemieši». Vai šī būtu tā pērkamākā partija? «LC» priekšsēdis A.Panteļējevs skaidri ir pateicis, ka «tēvzemieši» izteikuši vēlmi tirgoties par atbalstu A.Gorbunovam. Pirms tam Tautas partija un «TB»/LNNK ierosināja ar likumu aizliegt būtībā tam pašam A.Gorbunovam kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. A.Panteļējevs par «tēvzemiešu» goda laupīšanu tiesā nav iesūdzēts. Kur tad, dārgie nacionāļi, jūsu konsekvence? Acīmredzot šai meitenei gods jau sen ir laupīts.
«LC» tirgus laukumā ienesis plakātu «Valsts interesēm visatbilstošākais». Tur nu tas stāv – zemē ierakts un visu apskatāms. Varam gan smieties, gan raudāt par savu nabadzību. Labi, ka mums nesludina: «Tautas interesēm visatbilstošākais». Jo tās šodienas Latvijā nav vienotas. Tai valstij, par ko runā «LC», ir diezgan maz sakara ar tautu, kas cietusi no komunistiskā režīma. Grūti rast arī šīs valsts aprises Rietumu sabiedrībā (konkrētāk – ES un NATO). Ja A.Gorbunovs tiks ievēlēts par Valsts prezidentu, Latvijā tiks politiski reabilitēta komunistiskā ideoloģija un tās radītais necilvēciskais režīms.
Tautas partijai savu kandidāti iedabūt prezidenta krēslā nav nekādu izredžu (ja vien tirgošanās kaislības nesagraus valdošo koalīciju). «Tēvzemieši» ar savu gatavību tirgoties ir apliecinājuši arī gatavību norakstīt savu kandidātu (kurš, starp citu, pēc sava «satura» no četriem «oficiālajiem» trūcīgās izvēles apstākļos ir visatbilstošākais aizpildāmajai «formai»). Mums ir vēl viens – kā tagad pieņemts teikt – kompromisa variants. Prezidenta godā celt ziņģi. Un ziņģot uz nebēdu.
Kur tad mūsu dziesmotās atmodas simboli? Kāds kaut kur pačibējis, kāds nodevies savam biznesam, citiem piemetusies konformisma kaite, vēl cits sēž Ministru kabinetā un televīzijas kameru priekšā labsajūtā grauž zobu bakstāmo, apcerot budžeta deficītu. Gara nabadzība.
