Neticami, bet Latvijā vēl ir ļaudis, kuri domā, ka, izputot lauksaimniecībai, mūsu zeme vēl būs apdzīvojama! Nebūs vis! Ja nu vienīgi ap pilsētām un lielceļiem.
Neticami, bet Latvijā vēl ir ļaudis, kuri domā, ka, izputot lauksaimniecībai, mūsu zeme vēl būs apdzīvojama! Nebūs vis! Ja nu vienīgi ap pilsētām un lielceļiem. To posta ainu katrs var iztēloties pats, teikšu tik’, ka encefalīta mocītie iezemieši latviski te nesarunāsies.
Tā rakstīt man liek valsts galvu vienaldzība un dažu līdzpilsoņu neizpratne par zemnieku protesta demonstrāciju robežu pāreju tuvumā. Mūs kaunina par nobradātu ceļmalas zālīti 2000 latu vērtībā, piemirstot zemniekiem nodarītos zaudējumus desmitiem miljonu latu apmērā. Mums pārmet nekonsekvenci sarunās ar varu, aizmirstot, ka šādas un citādākas prasības un priekšlikumi cilāti pirms gadu gadiem.
Pirmskara Latvija bija Eiropā cienīta un godāta savas straujās augšupejas dēļ. To nevar teikt par pēcatmodas Latviju.
Ne jau 100 vai 200 galvu var virzīt valsti. Tur vajag visus mūs – arī lauksaimniekus. To mēs gribējām pateikt ar šo novēloto demonstrāciju, lai sapurinātos paši, noticētu sev un kolēģiem, lai līdzpilsoņi uz mums paskatītos, lai tie, kas varu tur, atbildību apzinātos.
