Latvijas zemenes piecas reizes dārgākas par ievestajām – viena Latvijā audzēta pašlaik maksā aptuveni 15 santīmu. Audzētāji grib aizsardzību pret ārvalstu konkurenci.
Svarīgi Rīgas tirgos ar savām siltumnīcā audzētajām Latvijas zemenēm ienākt pirmajai, ātrāk par citiem mūsu valsts zemeņu audzētājiem, jo pircēji ievēro pašu pirmo zemeņu tirgotāju un tieši pie viņa arī vēlāk regulāri nāk pēc ogām, tirgošanās gudrību izklāsta Ludmila Guļevska no zemnieku saimniecības «Salnāji» Sesavas pagastā.«Salnāju» saimniece pašas audzētās zemenes Vidzemes tirgū Rīgā piedāvā jau kopš 17. maija, un patlaban šā gada ražu pārstāv vairākas šķirnes – ‘Venta’, ‘Elsanta’ un ‘Zefyr’. Cenas gan nav zemas – no astoņiem līdz 15 latiem par kilogramu. Ap 10 latiem maksā arī Talsu pusē audzētās zemenes. Latvijas zemeņu audzētājiem Rīgas tirgos jākonkurē ar piecas reizes lētākajām Polijas, Spānijas un Grieķijas ogām. Tomēr vietējām zemenēm pircēju netrūkst, bet paši audzētāji atzīst, ka izaudzēt lētāk pirmās ogas neesot iespējams un arī nopelnīt gribas.Interesanti, ka Latvijas zemenēm pie cenas norādīts šķirnes nosaukums, bet ievestajām tikai reklāmiski saukļi «ļoti saldas» vai «super garšīgas». L.Guļevska secinājusi, ka latvieši labprātāk pērk mazāk, bet dārgākas zemenes, savukārt krievvalodīgie pircēji – lielākā daudzumā lētākās no viņas piedāvātājām zemenēm.Neslēpj mērķi pelnīt«Cenu es nosaku pēc intuīcijas, tik augstu, par kādu pircēji gatavi pirmās Latvijas zemenes pirkt, jo audzēju vienīgi zemenes un man svarīga peļņa,» atklāj L.Guļevska un piebilst, «savulaik mēs ar vīru savā zemnieku saimniecībā nodarbojāmies ar piena lopkopību, vienu brīdi bijām nopietni pievērsušies cukurbiešu audzēšanai, bet, kad cukurfabrikas Latvijā slēdza, vairs nebija kur likt ražu, nācās atrast jaunu darbības virzienu, un mēs izvēlējāmies zemenes.»Zemeņu audzēšana – tas ir bizness, uzsver Latvijas Augļkopības asociācijas – apvieno aptuveni 400 lauksaimnieku, to vidū arī aptuveni 60 zemeņu audzētāju, – pārstāve Renāte Kajaka un piebilst: «Ikviens uzņēmējs, arī zemeņu audzētājs, strādā ar mērķi gūt peļņu, nevis sava prieka pēc un arī cenas produkcijai nosaka tādas, lai nodrošinātu apgrozījumu un būtu peļņa.»Visu pašu spēkiemSākot no brīža, kad siltumnīcā ienākas pirmās zemenes, brīvā laika vairs nav, uzsver L.Guļevska. «Salnājos» audzētās zemenes tradicionāli tiek tirgotas gan Vidzemes, gan Lubānas tirgū, gan arī nedēļas nogales tirdziņā pie lielveikala «Spice». Zemeņu tirgošanā iesaistīts Ludmilas vīrs Uldis un dēls Uvis, kā arī dažas palīdzes. «Vakarā, aizbraucot mājās, jāsalasa ogas nākamajai tirgošanās dienai. Cenšos to paveikt pati, jo ogas jālasa ļoti uzmanīgi, īpaši ‘Venta’,» stāsta Ludmila. Arī stāda zemenes viņa pati, neuzticot to strādniekiem, jo tad gadoties, ka daļa iestādīta seklāk, cita dziļāk, bet visām zemenēm jābūt precīzi vienā dziļumā.«Salnāju» siltumnīcu kopējā platība esot 2000 kvadrātmetru, raža – apmēram 2,4 kilogrami no kvadrātmetra. Provizoriski pieļaujams, ka var iegūt 4800 kilogramu lielu ražu un, pārdodot kilogramu vidēji par 10 latiem, 48 tūkstošus latu. Tomēr zemeņu audzēšana neesot viegls uzņēmējdarbības veids, jo pārdodamo ogu daudzums un kvalitāte nav prognozējama, piemēram, šķirnei ‘Elsanta’ šogad esot trūcīga raža. «Audzējam zemenes arī uz lauka. Ir veiksmīgāki un neveiksmīgāki gadi, to, kā būs, nekad nevar zināt,» skaidro Ludmila.«Tie ir mūsu pagasta lieluzņēmēji,» par «Salnājiem» saka Sesavas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Skrauplis un piebilst, ka «citi pagasta zemeņu audzētāji ir tikai tādi mazie uzņēmēji. «Salnāji» vairākus gadus sezonas laikā nodrošinājuši darbu vietējiem, bet palīdzību pagastam saimniece nekad nav prasījusi.» Pagasta pārvaldes vadītājs uzsver, ka audzētājam pašam jābūt enerģiskam tirgotājam, kā «Ludmila un viņas ģimene – ar palīgiem brauc pārdot zemenes uz Rīgas tirgiem, nevis gaida, ka pircēji paši piebrauks klāt».Grib tirgus aizsardzībuZemeņu audzētāju lielākā problēma patlaban ir neesošā vietējā tirgus aizsardzība, domā L.Guļevska. «No valsts saņemam tikai vienoto platībmaksājumu, un pastāv divas problēmas, kuru risinājumu gribētu sagaidīt no atbildīgajām institūcijām. Viena no tām ir autoceļu kvalitāte, piemēram, ceļa Jelgava – Eleja, pa kuru zemenes jāved uz Rīgu, kvalitāte ir ļoti slikta, un nekas netiek darīts, lai to uzlabotu. Otra problēma – nav valsts līmenī izveidota mehānisma, kas aizsargātu Latvijas zemeņu audzētājus. Uz Rīgu var atbraukt zemeņu tirgotāji no Polijas, Lietuvas vai vēl citas valsts un šeit pārdot savu produkciju. Jābūt tā, ka ievestās zemenes bez ierobežojumiem Latvijā varētu tirgot ziemā, bet pavasarī – tikai līdz brīdim, kad vietējie sāk piedāvāt paši savu ražu,» emocionāli pauž Ludmila. Tam piekrīt arī Latvijas Augļkopības asociācijas pārstāve R.Kajaka, sakot: «Ar atbildīgajām valsts institūcijām daudzkārt esam diskutējuši, ka vietējā tirgus aizsardzība Latvijā jāveido un jānostiprina, bet pagaidām viss palicis pārrunu līmenī.»Zemkopības ministrija (ZM) gan pārmetumus noraida. «Ministrija no zemeņu audzētājiem nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību,» izklāsta ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka un norāda, ka «Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vienots tirgus, kur apgrozībā ir esošo dalībvalstu izcelsmes, kā arī trešo valstu izcelsmes preču brīva aprite. Šis ir viens no ES līguma pamatprincipiem. Kopējam tirgum ir savas priekšrocības un arī trūkumi».
