Andra Ozola
Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ietverti desmit jauni personvārdi, atsevišķi no kuriem Latvijā ir ļoti reti sastopami.
Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisija, izvērtējot visus laikā no 2018.gada maija līdz 2022.gada martam saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā, vienprātīgi nolēma apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā piecus sieviešu personvārdus un piecus vīriešu personvārdus.
Kā visiem kalendārvārdu izvēles kritērijiem atbilstoši tika atbalstīti latviskas cilmes personvārdi Daris (vārdadiena 6.februārī), Dzintis (6.aprīlī), Jumis (29.septembrī), Jurgita (23.aprīlī), Meija (20.aprīlī), Pērle (7.novembrī) un Vaiva (17.septembrī).
Pie vārda dienas tika arī lībiskas cilmes personvārds Ako (3.decembrī), senaugšvācu cilmes personvārds Gerhards (17.martā) un latīņu cilmes personvārds Aurika (5.martā).
Kalendārvārdu izvēlei ir vairāki kritēriji. Viens no tiem ir vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu vārdiem.
Tāpat ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis) un jāizvērtē vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums. Minētais kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.
Līdztekus vērtējama arī vārda lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis. Savukārt par vārda tradicionalitāti liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā.
Eksperti vērtē arī vārda atbilstību latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā.
Kā papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.
VVC komisijas apstiprinātie personvārdi Latvijā sastopami diezgan reti. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskajā datubāzē pieejamo informāciju, Latvijā ir piecas Meijas, deviņi Ako, 12 Dzinti,13 Dari, 16 Pērles, pa 37 Vaivām un Gerhardiem, 61 Jurgita un 94 Aurikas.
Tikmēr, piemēram, Latvijā ir47 337 Jāņi un 21 076 Tatjanas.
Tāpat VVC komisija lēma papildināt paplašināto vārdadienu sarakstu ar 14 jauniem dažādas cilmes personvārdiem.
Turpmāk Karls svinēs vārdadienu 28.janvārī, Domnika – 4.februārī, Darians – 6.februārī, Dafne – 18.februārī, Andrea – 27.februārī, Skaiste – 28.februārī, Freja – 20.martā, Germans – 11.aprīlī, Kaupo – 25.jūlijā, Zahars – 20.augustā, Rūbija – 29.augustā, Mateo – 21.septembrī, Luka – 18.oktobrī, Ugne – 17.novembrī.
Vārdadienu sarakstu paplašināts ar 25 personvārdiem, lai veicinātu precīzu latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojumu gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā: Lideja (vārdadiena 16.janvārī), Iļža (27.janvārī), Tekle (31.janvārī), Donots (17.februārī), Zuzona (19.februārī), Mora (25.martā), Jurs (23.aprīlī), Terezeja (28.aprīlī), Stefa, Stefaneja (8.maijā), Emileja (22.maijā), Joņs (24.jūnijā), Povuls (29.jūnijā), Rozaleja (18.jūlijā), Mareja (22.jūlijā), Onupris (3.augustā), Geņa (9.augustā), Nataleja (26.augustā), Fraņcs (4.oktobrī), Siļva (11.oktobrī), Eugeņs, Eugene (13.novembrī), Andrivs (30.novembrī), Vaļds (11.decembrī), Luceja (13.decembrī).
Šie personvārdi izvēlēti, apzinoties un izpildot valstij likumā noteikto pienākumu nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides, tostarp latgaliešu rakstu valodas, latgaliešu literatūras un kultūras mantojuma, saglabāšanu un ilgstpējīgu attīstību.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma