«Pēdējā skolas diena jānosvin «riktīgi»,» tā kādā Jelgavas kafejnīcā gadījās dzirdēt no galdiņa puses, kuru bija apsēdis pulciņš pusaudžu. Jau ar savu skaļo ierašanos viņi piesaistīja apkārtējo uzmanību. Smiekli, jautrība – viss it kā saprotams, bet tālākais jau pārspēja nekaunības kalngalu. Viesmīle pieņēma pasūtījumu un atnesa galda piederumus. Ilgi nebija jāgaida, kā vienam no pusaudžiem nazis jau bija rokā un tā asmens zāģēja galda malu. Arī pārējiem kompanjoniem vicināšanās ar dakšiņām un nažiem un mēģinājumi tos bakstīt cits citam acīs izraisīja jautrību. Par kafejnīcas vadītājas aizrādījumiem tīņi vien pasmējās un arī apsargu galvā neņēma, bet turpināja «tēlot varoņus». Iespieduši salvetēs majonēzi, «svinētāji» tās lidināja pāri galdiņiem, izsaucot skaļus citu apmeklētāju protestus. Pamielojušies ar picām, jaunieši skaļi pameta ēstuvi. Vēlāk tika piedzīvots vēl viens pēdējās skolas dienas šoks. Mātera ielā kāda nama kāpņu telpā divas pusaudzes, uzkāpušas trešajā stāvā, bija nolēmušas nokārtot savas dabiskās vajadzības – tā, lai apakšējiem tek uz galvas. Noķēris vienu aiz apkakles, paziņa jau grasījās saukt policiju, bet meitēni pēkšņi bija tā nobijušies, ka solīja visu satīrīt. Sadabūjušas spaini un lupatu, pusaudzes ņēmās mazgāt. Kad nedarbu sekas bija likvidētas, abas, padusē paķērušas liecību mapes, aizjoņoja. Par to, ka daudzi pusaudži nedomā par sekām, liecina arī kādas trīspadsmitgadnieces rīcība sestdien, kad, draudēdama ar nazi, viņa centās izspiest saldumus no trīs gadus jaunākas meitenes. Mēģinājums beidzās ar policijas iejaukšanos un sabojātu pašas reputāciju.Mazie «buciņi» ar augošiem radziņiem iziet ielās, jo ir sācies brīvlaiks. Neļausim tam pārvērsties patvaļā – nekautrēsimies aizrādīt un pamācīt. Un, ja vajag, saukt arī policiju, lai neļautu kuram katram mums taisīt uz galvas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
