Viens no pēdējā laika svarīgākajiem politiskajiem lēmumiem neapšaubāmi ir saistīts ar televīzijām, ne tikai Konkurences padomes atļauto telekompāniju holdinga LNT iekļaušanu Skandināvu uzņēmējiem piederošajā koncernā MTG, bet arī jautājums par nacionālo apraidi un tā dēvēto „must carry” principa īstenošanu, kuram teorētiski ir jānodrošina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var saņemt informāciju par valstī notiekošo, turklāt objektīvas žurnālistikas izpratnē.
Notikumi ap šiem lēmumiem liek domāt, ka ir notikusi slepena vienošanās starp valdošo koalīciju un MTG.
Kā redzams, valdošā koalīcija steidzami virza MTG lobētos grozījumus likumā, savukārt MTG piederošie kanāli TV3 un LNT cenšas labvēlīgi atspoguļot valdošās koalīcijas darbības savos medijos. Visuzskatāmāk tas bija redzams, atspoguļojot valdības virzīto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas procesu. Opozīcija nāca ar konstruktīvu un pamatotu kritiku, par valdības piedāvāto nodokļu izmaiņu risinājumu, sagatavojot ne tikai argumentētu un pamatotu kritiku, bet arī konstruktīvus priekšlikumus, kuri ne tikai atbilda sabiedrības interesēm daudz labāk kā valdības piedāvātie, bet arī piedāvāja daudz sekmīgākus risinājumus valdības skaisti deklarētajām prioritātēm nekā koalīcijas sagatavotie – konkurētspējas veicināšanai, demogrāfijai, ēnu ekonomikas un sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Saeimā par to notika sīvas diskusijas, kurā valdošajai koalīcijai neatradās racionāli pretargumenti, kādēļ sabiedrības interesēm un valdības prioritātēm atbilstoši priekšlikumi tiek noraidīti – bet MTG piederošajos masu medijos šī diskusija sabiedrībai vispār netika atspoguļota, vien tas, ka Saeima pieņēma valdības sagatavotās nodokļu izmaiņas. Līdzīgi notikās ar fiskālās disciplīnas līgumu – ir acīmredzami centieni visu pasniegt valdošajai koalīcijai vēlamā gaisotnē.
Sabiedrībai tiek intensīvi formēts valdošajai koalīcijai vēlamais viedoklis. Savukārt opozīcija centīgi tiek pasniegta tai nevēlamos kontekstos, un tās viedoklis gandrīz nemaz netiek atspoguļots. Tādējādi liedzot sabiedrībai iegūt vispusīgu, objektīvu viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, kas var radīt nopietnu apdraudējumu valsts demokrātijas pamatiem.
Tikmēr ir novērojami valdošās koalīcijas centieni no savas puses izdabāt skandināvu koncernam MTG, un tas tiek darīts tradicionālā valdības stilā – pašas valdības iepriekš pieņemto lēmumu sekas cenšoties risināt uz citu rēķina: savulaik valdība pieņēma lēmumu par apraides tiesību piešķiršanu Lattelecom, kas nodrošina tam monopoliespēju par samaksu veikt virszemes apraidi, un, lai to kompensētu MTG, kuram ir jāpērk šis pakalpojums, valdība ir atradusi risinājumu, kā to izdarīt – uz kabeļoperatoru rēķina. Tā vietā, lai risinātu jautājumu par apraides nosacījuma izmaiņām un piedāvātu ieviest ‘tehnoloģiski neitrālu’ apraides risinājuma principu.
Patiesībā valdība pati ar savu izvēlēto risinājumu situāciju vēl vairāk sarežģīs un sāks sadrumstalot „nacionālo apraides telpu”, riskējot ar to, ka Latgale vispār tiks nogriezta no Latvijas informatīvās telpas, jo Latgales puses kabeļoperatori ir skaidri paziņojuši, ka, lai segtu šīs papildus izmaksas, tie būs spiesti veidot programmu paketes ar „nacionālajiem kanāliem” par paaugstinātu maksu, kas savukārt nozīmē, ka liela daļa klientu nemaz to neizvēlēsies, jo nebūs gatavi par to papildus maksāt.
Līdz ar to sanāk kārtējā paradoksālā situācija, kad vārdos tiek solīts viens, bet ar darbiem tiek īstenots pretējais: no vienas puses valdība runā, ka Latgale ir valdības īpašo rūpju zona, ka svarīgs ir nacionālais jautājums, bet lēmumi tiek pieņemti pretrunā deklarētajam.
Un šeit apraide ir tikai viena problēmas puse, otra – tas ir saturs, mediju iespējas veidot „nacionālā satura” raidījumus. Šādu raidījumu pašizmaksa ir nozīmīgi(pat desmitreiz) lielāka, nekā, ja raidlaiku aizpilda ar jau gatavu saturu, kurš tiek iepirkts, piemēram, no Krievijas. Retorisks ir jautājums: cik liela motivācija ir Skandināvu koncernam tērēt savus līdzekļus Latvijas nacionālā satura veidošanai, ja valsts, kurai caur sabiedrisko pasūtījumu vajadzētu stimulēt šāda satura veidošanu, līdzekļus tam cenšas apgriezt, jo valdībai ir nepieciešams īstenot eiro ieviešanai nepieciešamo fiskālo konsolidācijas procesu.
Kā viens no šīs situācijas risinājumiem (tradicionāli valdības stilam), tiek apskatīta iespēja izslēgt Latvijas sabiedrisko televīziju no reklāmas tirgus, lai uz Latvijas televīzijas reklāmas tirgus daļas rēķina paaugstinātu MTG ienākumus.
Sabiedrībai tiek skaisti stāstīts par to, cik ļoti svarīgi ir veidot šo „ nacionālo informatīvo telpu”, bet lēmumi, kas tiek pieņemti, ir atkal kārtējo reizi pretēji skaisti deklarētajam. Un rezultāts būs nožēlojams – informatīvā telpa tiks sadalīta un satura kvalitāte kritīsies. Līdzīgi kā tas notiek ar visu pārējo sabiedrības vajadzībām paredzēto infrastruktūru – ceļiem, sociālo un medicīnisko aprūpi, izglītības sistēmu, u.t.t.
Nesaprotami ir, kā šādi lēmumi var tikt pieņemti, kad valdošajā koalīcijā ir Nacionālā apvienība? Ir acīm redzami, ka arī šajā jomā mūsu nacionālās intereses tiek pakārtotas Skandināvijas kompāniju interesēm. Kurš no tā ko iegūs?…
