Lauksaimniecības universitātes darbinieki «Zemgales Ziņām» izteica savu sašutumu par siltumtīklu virszemes trases izolācijas bojājumiem Pārlielupē.
Lauksaimniecības universitātes darbinieki «Zemgales Ziņām» izteica savu sašutumu par siltumtīklu virszemes trases izolācijas bojājumiem Pārlielupē. Ļaunprāši sev vajadzīgo acīmredzot piesavinājušies, bet norauto siltinājuma materiālu sametuši dīķī, sabojājot arī apkārtnes izskatu.
Siltumtīklu uzņēmuma siltuminspekcijas priekšnieks Zaigonis Zeps apliecina, ka siltajos mēnešos pilsētas virszemes siltumtrašu izolācija tādā veidā tiek sabojāta vairākkārt. Postījumus parasti konstatē ādu ražotnes apkaimē, Saldus ielā, Dobeles šosejas tuvumā. Izolācija tiek norauta galvenokārt skārda dēļ, kas acīmredzot noder pašu ļaunprāšu saimniecībā. Tas notiekot diennakts tumšajās stundās. Parasti vienā naktī sabojājot visai pamatīgu siltumtrases izolācijas posmu – 30 līdz 40 metru. Tad uz kādu laiku iestājoties klusums.
Reizēm, kā norāda Z.Zeps, policijai ļaunprāšus izdodoties arī noķert, taču lielas jēgas no tā neesot, jo viņi tiekot atlaisti. Savukārt nosargāt trases un paredzēt, kad un kurā vietā demolēšana varētu notikt, neesot iespējams. Uzņēmumam atliek sabojātajās vietās izolāciju tikai atjaunot.
Jelgavas Policijas pārvaldes Iecirkņa inspektoru nodaļas priekšnieks Romāns Bikovs «Ziņām» apstiprināja, ka pilsētā ir arī izdevies aizturēt siltumtrašu bojātājus. Acīmredzot materiālie zaudējumi neesot bijuši tik lieli, lai pieprasītu aresta sankciju, un vaininiekus līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai atbrīvo. Taču jebkurā gadījumā vainīgie pie atbildības tiekot saukti. Saskaņā ar Krimināllikumu, ja nodarītais zaudējums nepārsniedz vienu minimālo algu, vainīgajam jārēķinās, ka viņam var piespriest cietumsodu līdz diviem gadiem vai soda naudu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, vai piespiedu darbus. Ja materiālie zaudējumi pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem vai naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām. Šādos gadījumos parasti gan piespriežot cietumsodu vai nosacītu sodu, jo vainīgie soda naudu neesot spējīgi samaksāt.
Diemžēl tas demolētājus morāli neietekmē, jo ļaundarības atkārtojas gadu no gada, un uz siltuma patērētāju rēķina atkailinātās trases atkal tiek izolētas. Protams, katru vietu apsargāt nav iespējams. Arī policijas ierobežoto spēku dēļ tiek konstatēti demolēšanas fakti, nevis veikti profilakses pasākumi, sistemātiski pievēršot uzmanību nomaļākajām vietām.
Šādā reizē savu vārdu varētu teikt sabiedrība. Rietumvalstīs iedzīvotāju aktivitātes, sargājot kārtību un arī kopīpašumu, ir pati par sevi saprotama lieta. Ja notiek nekārtības, cilvēki tajās nenoraugās mierīgu prātu, bet gan saceļ pamatīgu troksni. Sabiedrība modri seko tam, lai nepieļautu jaunas ļaundarības. Pie mums biežāk ierasts ieņemt neitrālu pozīciju. Kaut arī tiek nodarīti zaudējumi uzņēmumam, pilsētai un – katram sabiedrības loceklim atsevišķi.
