Vēl dažas nedēļas, un, gatavi iekarot darba tirgu, no arodskolām «izlaidīsies» pulks jauno profesionāļu. Statistika liecina, ka šī cīņa tiešām būs sīva. Izrādās, ka Latvija ar saviem 27 procentiem Eiropas Savienībā ir viena no līderēm jauniešu bezdarba ziņā. Kā bezdarbnieki reģistrēti teju 16 tūkstoši jaunie cilvēki vecumā līdz 24 gadiem.Analizējot šo situāciju, katram droši vien būs sava interpretācija par skaudrās statistikas iemesliem. Kāds vainos valsti, ka tā nenodrošina darba vietas. Cits pārmetīs izglītības iestādēm, ka tās virspusēji sagatavojušas jaunos kadrus. Vēl kāds attaisnosies, ka tā arī nav noskaidrojis savas dzīves aicinājumu un arī darba devēji par maz maksā. Tāpēc jādodas uz ārzemēm, kur taču gaida ar atplestām rokām, gatavi maksāt «lielo rubli»!Tomēr sarunās ar uzņēmējiem un potenciālajiem darbiniekiem izkristalizējas vēl kāds iemesls, kas sākumā šķiet nenozīmīgs, bet galu galā nospēlē vienu no galvenajām lomām «būt vai nebūt daba attiecībām» drāmā. Attieksme! Gan ņēmēju, gan devēju. Izrādās, ka, būdama nepareiza, tā no lielākajiem augstumiem spēj nogrūst kvalificētāko profesionāli, bet pareiza – atvērt plašu karjeras ceļu pat tādam, kas nevar lepoties ar diplomu kaudzi. Darba devēji sagaida motivētu, mācīties gribošu un izpildīgu darbinieku, kurš jautājumu, cik man par to būs, neliek pirmajā vietā!Taču bez pareizas attieksmes neiztikt arī pašiem uzņēmējiem. Diez vai viņu bizness plauks, ja padotajiem noskaudīs labu vārdu, izpratni un lieku latu, cenšoties saviem darbiniekiem aizmālēt acis, ka krīze turpinās un vairāk par minimālo nesanāk. Slikta slava taču izplatās ātri, un vienu dienu var atģisties, ka uzņēmumā tiešām strādā tikai gadījuma cilvēki.
