«Jau otro nedēļu skatāmies, kā pie mums Pērnavas ielas pagalmā slaistās tā sauktie stipendiāti! Vakar nestrādāja vispār, aizvakar desmit pusmaisiņus ar gružiem iesvieda piekabē, piedzērās un pulksten 11.30 jau bija prom, pie mūsu kāpņu telpas atstājuši savas tukšās pudeles,» savos novērojumos par «simtlatnieku» noslogotību «Ziņām» dalās Amālija Putāne. Paši stipendiāti atzīst – pilsēta nemaz nekontrolē, ko viņi dara. Svarīgākais esot, lai vienmēr atrodas noliktajā vietā.Pašlaik Jelgavā, pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» norīkoti un uzraudzīti, strādā 80 bezdarbnieku, kas par paveikto mēnesī saņem simt latu. «Pagaidu darbos iesaistītos bezdarbniekus kontrolē divi darba vadītāji un darba organizators. Katru dienu tiek veiktas pārbaudes un kontrolēts uzdotais,» «Ziņām» apgalvo «Pilsētsaimniecības» direktora vietniece Zaiga Savastjuka. «Bezdarbnieks, kas strādāja pie veikala «Pērnava», tik tiešām bija lietojis alkoholu, un ar viņu trešdien pārtraukts līgums,» uz jelgavnieces A.Putānes paustajām bažām atbild Z.Savastjuka. Pēc «Pilsētsaimniecības» speciālistu teiktā noprotams, ka uzmanīt visus 80 strādājošos, vai viņi tiešām atrodas norādītajā vietā, divatā nav iespējams. Tāpēc par darba ražīguma kontroli vispār nevarot runāt. «Kas gan tur pie tā veikala darāms, ka jau otro nedēļu kopj? Viņi te nevienu dienu nav bijuši ilgāk par vieniem,» uzsver jelgavniece A.Putāne.Rīgas ielā sastaptā «simtlatniece» Anna Žvirble «Ziņām» gan apgalvo, ka viņas un kolēģu darbs tiek pārbaudīts gan no rīta, gan vakarā. «Darām te visu. Kārtojam, vācam atkritumus, kopjam autobusu pieturas, grābjam nopļauto zāli. Strādājam no astoņiem rītā līdz četriem vakarā bez pusdienu pārtraukuma. Nav svarīgi, tieši ko esam izdarījuši, bet svarīgi, lai mēs būtu uz vietas,» atzīstas A.Žvirble. Kaut arī pārtraukumi viņu darbā neesot paredzēti, «Ziņas» regulāri saņem lasītāju atsauksmes, ka bezdarbnieki ņem pusstundu un ilgākas «pīppauzes». «Var apsēsties, ja esi noguris un piecas minūtes «uzpīpēt», bet tādu noteiktu pārtraukumu nav,» apgalvo A.Žvirbles kolēģis Andris Pūpols. Viņš negrib komentēt pilsētnieku novērojumus, ka tā dēvētie stipendiāti darba laikā slinko vai vispār neko nedara. Lai gan pat no lielāka attāluma sajūtama grādīgās dziras dvinga, viņš apgalvo, ka nav redzējis nevienu darbabiedru, kas lietotu alkoholiskos dzērienus. «Ziņas» gan novēroja, ka A.Pūpols tā vietā, lai pildītu uzdotos pienākumus, laiku laiski vadīja, pļāpājot ar sastaptiem paziņām. «Ir gadījumi, kad iedzīvotāji zvana un sūdzas par pagaidu darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, bet tie ir reti,» informē «Pilsētsaimniecības» direktora vietniece. Ja pagaidu darbos iesaistītais nav paveicis uzdoto, sākumā tiek izteikts brīdinājums. Pārkāpumiem turpinoties, «Pilsētsaimniecībai» ir tiesības lauzt līgumu. «Taču šis Eiropas Sociālā fonda projekts «Algotie pagaidu sabiedriskie darbi» nenoliedzami ir liels atspaids pilsētas labiekārtošanas darbos, pilsēta ir kļuvusi sakoptāka,» saka Z.Savastjuka.
